|
K. no rīta manī pamodināja no sapņa, kurā satiku Soņu. "Satiku" gan nav īsti pareizs vārds, drīzāk ieraudzīju - es biju daudzstāvu mājas kāpņutelpā visai augstā stāvā un raudzījos uz viņu cauri kāpņutelpai kaut kur apakšējos stāvos, tātad manas zemapziņas dzīlēs, kur viņa gulēja kādu durvju priekšā un skatījās uz mani, un es kādam sapņa līdzbiedram saucu - re kur Soņīte! Tajā brīdī tiku pamodināta, un šī vardarbīgā manis atraušana no iespējas viņu beidzot atkal satikt man tik ļoti sāpēja, ka visai ilgi, turpat pusstundu, gulēju un histēriski raudāju spilvenā. Uz K. jautājumu, ko viņa man īsti nozīmē, varēju atbildēt tikai to, ka Soņa man ir kaut kas tāds, kas varētu man pārdot reliģijas ideju - ja tas nozīmē iespēju kaut kad dzīvē pēc nāves atkal ar viņu satikties. Ar Soņu kopā bijām sešus gadus, kopš viņas nāves pagājuši jau četrarpus, bet viņas atstātais caurums sirdī laikam tā arī neaizaugs. Varbūt mūsu attiecībās bija kaut kas no blood magic - mēs tik vairākkārtīgi viena otrai glābām dzīvību, ka mūsu dvēseles pa daļai savijās kopā, vai arī varbūt tā bija tā īstā mīlestība, tā viena, kas ietver vispilnīgāko jūtu spektru - prieku, uzupurēšanos un sāpes. Savulaik JJ bija uzrakstījis mazu stāstiņu par Soņu izrādei "Zvērīgā mīla", kas gan beigās izrādē neiekļuva - ar viņa atļauju ielieku te arī jums kā veltījumu visiem, kas atceras Soņu.
( Zvērīgā mīla )
|
| No sapņu pasaules | 22. Feb 2019 @ 13:36 |
|---|
|
Tagad, kad šis tas no galvenā jau apdarīts, varu mēģināt atsaukt atmiņā pagājušo nakti.
# Esmu aizbraucis uz MT. Ne ta pirms ziemas ūdeņus izslēgt, ne ta vienkārši apraudzīt. No ārpuses viss ok, bet ieeju mājā, un uzreiz ir skaidrs, ka nepavisam nav. Nez kāpēc pirmajam pievēršu uzmanību ledusskapim, kas stāv vaļā, bet ir līdz pusei piekrauts ar kaut kādiem produktiem. To, ka no griestiem aumaļām gāžas ūdens, turklāt karājas norauti elektriskie vadi, nez kāpēc pamanu tikai pēc tam. Bet tad jau redzu, ka verandā no dušas telpas ir izvilkta un salauzīta dušas kabīne, tualetē vairs nav ne poda, ne izlietnes, pat ne flīzes uz sienām, turklāt visās sienās ir izdauzīti pamatīgi caurumi, virtuvē vairs nav ne jaunās plīts, ne izlietnes utt. Vārdu sakot, nofenderēts ir viss, ko vien iespējams nofenderēt, bet pārējais ir vai nu vienkārši salauzts, vai sabojāts "meklējot sienās apslēptas dārglietas". Tas pats arī šķūnī – tur, kur stāvēja zāles pļāvējs, trimeris u.tml. verķi - pilnīgs tukšums. Bet tas vēl nekas - pāri sētai stiepjas diezgan rūpīgi izrakta tranšeja, no kuras jau izcelta tur acīmredzot bijusi caurule (realitātē nekā tāda nav). Pārrakts arī ceļš, pazudusi betona caurtekas caurule (arī tādas tuvumā nav). Skaidrs, ka jāzvana policijai, ko arī daru (ar viedtālruņiem sapņos pēdējā laikā galīgi neiet, tie vienkārši mēdz neklausīt, ne fotografēt, ne filmēt, ne reaģēt, turklāt ir uzradusies kaut kāda ļoti nelāga aplikācija, kas to visu liedz īpaši mokošā veidā – manuprāt, tā ir kaut kāda pilnīgi jauna sapņu tēma). Sazvanu policiju un mēģinu paskaidrot, kur atrodos, bet tad pamanu, ka no maza šķūnīša (realitātē MT tāda nav) skursteņa kūp dūmi. Laukā iznāk garmatains bārdains vīrietis no galvas līdz kājām ģērbts tādā fluoriscenti sarkanā ūdensdrošā tērpā, viņš nes pār plecu pārmestu baļķi, kas apaudzis ar rozā piepēm. Mana saruna ar policiju pievērš viņa uzmanību, viņš mani pamana. Mēs katrs pa šaura kanāla (tāda MT nav, protams) savu pusi paralēli ejam vienā virzienā. Es kliedzu klausulē, kā atbraukt līdz notikuma vietai, bet redzu, ka viņam ir rokā cirvis. Laimīgā kārtā man brīvajā rokā ir pagadījusies kuvalda, tomēr es redzu, ka arvien tuvāk nāk vieta, kur kanāls beigsies, un mums būs jāsastopas. Šajā brīdī ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) blond mani pamodināja, jo miegā jau biju uzvedies pārāk skaļi, lai gan mana saruna ar policiju viņai bija izklausījusies vien pēc nesakarīgas kunkstēšanas.
P. S. Vēl tur uz brīdi parādījās kaut kādi lādzīgi kaimiņi, tēvs ar dēlu, tādus nekad neesmu sastapis, bet tie ātri pagaisa. Kopsavilkums – latviešu jaunāko laiku topošo filmu scenāriju lasīšana atstāj zināmu iespaidu.
# Pēc tam sēdēju vai nu laikraksta redakcijā, vai reklāmas aģentūrā, un piepeši pie manis ieradās trīs – sieviete ar bērnu un vīrietis ar vienu kāju un kruķiem. Visi trīs apgalvoja, ka esot policisti un esot atnākuši, jo es esot pastrādājis kaut kādu noziegumu (ne ta braucis dzērumā, ne ta vēl kaut ko). Man jau viņi uzreiz šķita aizdomīgi un pieprasīju uzrādīt apliecības. Vīrietis no kabatas izvilka maku - aptuveni tādu pašu kā manējo, kas sprāgst pušu no dažādām lojalitātes kartēm - un nosvieda uz galda. Es smiedamies izbēru tā saturu un norādīju, ka īstie policisti nemēdz mētāties ar šādiem makiem, bet - un te bija veikls žests, atdarinot kustību - no kabatas izvelk tādu acumirklī atveramu apliecību vai žetonu. Kas notika pēc tam, es neatceros.
# Jo jau nākamajā mirklī mežonīgā ātrumā skrēju lejup pa līkumotām un šaurām akmens kāpņu ieliņām, kādas mēdz būt šur tur senos laikos būvētās pilsētās Itālijā vai pat Šveicē. Tur jau kaklu varēja nolauzt, bet es turējos godam. Brīžiem pa priekšu, brīžiem nopakaļ, ja man gadījās uzminēt kādu taisnāku ceļu, skrēja kaut kāda sportiska paskata meitene, taču manam skrējienam ar viņu nebija pilnīgi nekāda sakara - viņa vienkārši tur rēgojās, bet man bija jātiek galā pašam.
Uff. Tāda bija šī nakts, lai gan, iespējams, pat tas vēl nebija viss. |
|
DELFI. 2018. gadā par braukšanu bez biļetes vilcienā tika sodīti 666 pasažieri, kas neesot uzskatāms par lielu rādītāju, ņemot vērā, ka gadā kopumā "Pasažieru vilciens" ir pārvadājusi 18,08 miljonus pasažieru. |
| kafija vai | 20. Feb 2019 @ 14:11 |
|---|
|
un šis ir no jūzera vuluz
pilnīgi par mani
|
| No sapņu pasaules | 20. Feb 2019 @ 09:53 |
|---|
|
Elegantām kustībām ar distanču slēpēm slīdēju pāri apsnigušiem klajumiem, pāri pakalniem, cauri ielejām un mežu puduriem.
Interesantākais šajā sapnī ir tajā ietvertā nerealitātes sajūta – apziņa, ka tas ir tikai sapnis, un ka dzīvē tā nekad nenotiks, jo slēpošana ir kaut kas tāds, kas man riebjas kopš agras bērnības. |
| Favourite (2018) | 19. Feb 2019 @ 10:04 |
|---|
|
Nez, nez, nekādas lielas sajūsmas. Īpaši kaitinoši bija tie platleņķi un kameras kustība. |
| No pagājušās nakts sapņiem | 19. Feb 2019 @ 00:35 |
|---|
|
- Igaunijā kečupa neesot, teica viens no puišeļiem, kas bija sastājušies mums apkārt.
- Bet kā gan jūs bez kečupa iztiekat? - es vaicāju.
- Mēs kečupos spēlējām cits pasmaidīja, - kāda rokā ja bija nazis. Viņi nāca arvien tuvāk. |
| shall i wrap this to go or to walk away, mes dames et mes sieurs? | 18. Feb 2019 @ 21:09 |
|---|
|
Pēc vairāk nekā mēneša pauzes atgriezties 10km/dienā (vai pat kaut 10K soļu/dienā) režīmā ir sasodīti grūti - izdarīt to principā var, bet pēc tam īsti vairs neko darīt negribas (ja atskaita akūtu vēlmi iesūkt kādu alu). |
|
vistūlbākās bailes ir bailes no bailēm. visbīstamākās – bailes no bailēm no bailēm. tālāk jau tur iaziet tīrā ballīte.
Zonnenšaijn reggī |
| zvans draugam | 18. Feb 2019 @ 13:42 |
|---|
|
loderis nāk no frīloudeŗa vai liderības, nez? |
| Hiroproktolōga pakalpojumi | 18. Feb 2019 @ 09:42 |
|---|
|
Ar literatūru man, ja godīgi, ļoti reti ir gadījies nonākt līdz raudāšanai. Ja neņem vērā vienu mēģinājumu radu pulkā nolasīt pašam savu nesen sarakstītu stāstu. Ar mūziku ir citādāk - varu klausīties Šubrovski un piņņāt. |
|
Luther 5ā sezona - nu tā pavāji. Russian Doll Netflixā - odobrjam. Counterpart otrā sezona - brīnišķīgi, ļoti žēl, ka kanāls ar stulbo nosaukumu Starz atteicās finansēt trešo sezonu.
|
|
Bet vispār es izskatos daudz un nepelnīti labāk, nekā izliekos vai sajūtos. |
|
Pamodos un piecēlos drusku par vēlu, lai gan pēc tam žigli vien paguvu sastrādāt zilus brīnumus, kas patīkami pārsteidza pusdienas sapulces dalībniekus. Kopā ar viņiem iedzēru proseko, un tad jau aizgāja Valentīndienas ellītē. Puķu būkšķis pakaļā. Visu jau sarakstīju un laikos nodevu, bet tomēr sevi tik ļoti neieredzu – dakterīt, izrakstiet man tabletītes, kas liktu pašam sevi mīlēt. |
| Make Plumbing Great Again | 13. Feb 2019 @ 23:42 |
|---|
|
vakara dziesma. Mūzika: Sasha Sloan - Again |
|
Savukārt, ja šogad nesavāksies 50, tas būs tādēļ, ka nolēmu izlasīt Iliādu. Pēc vienas nodaļas jau visi tie Eifemīdi un Diapatriokli un pārējie Kronīdi, kas kāliem soļo uz Aīda valstību, jo šķēps iedūrās krūtīs virs pupa, sāk ņirbēt prātā, kuru sāk vilkt uz miegu (tas nenozīmē, ka kļūst vieglāk aizmigt, tikai to, ka vieglāk ir nolikt Kindli malā un izslēgt gaismu). Ņemot vērā ka šortlistā stāv vēl viens otrs Nīls Stefensons un arī Odiseja, nu protams, priecāšos ja sanāks vismaz 10.
|
|
DELFI. Vecmīlgrāvī sieviete dzērumā vēderā sadur dzīvesbiedru |
|
WHAT????. Are you fucking kidding me? |
|
starp citu, vēlīnajā bērnībā skatoties šo neapšaubāmi epohālo filmu, kas determinē cilvēka un tīģerdrakona ceļu (sk. nākamās piecas minūtes) man likās, ka dzīvē tieši tā arī notiek var aizvest meiteni uz centrālo dzelzceļa staciju un pateikt viņai atvaino, dārgā, bet mēs nevaram palikt kopā, jo tagad MAN IR JĀIET STRAUJI MĀCĪTIES KUNGFU!!! |
|
|
