noklusētie komentāri |
| ||||||||||||||
Nu, padomā, ja 20% darba laika aizņem problēmas apspriešana visādos veidos, tad priekš kam darba devējam apmaksāt darbinieka personisko problēmu risināšanā pavadīto laiku?
Tad sanāk, ka jebkura sieviete, kurai ir bērni, nedrīkst strādāt. Jo viņām ir arī jāmaksā par to, ka bērni slimo utt.
Konkrētais cepiens ir par to, ka bērnam ir niķis, tāpēc atteicies iet uz bērnudārzu un tas tika apspriests ne tikai vairākkārt pa telefonu, bet arī ar darba kolēģiem. Nebūt ne tā, ka šī ir vienīgā reize.
Goda vārds, gribās citēt populāro teicienu: Kad es augu, tad tā nebija! Un vispār - ideālos apstākļos - jā, es atbalstītu tādu opciju, ka mātēm jāaudzina bērni, nevis jāstrādā, jo, lai cik strādājošu māšu nav redzēts, neviena līdz šim to ar darbu normāli nav spējusi apvienot, lai ko viņas teiktu.
Protams, ka vienmēr būs raizes par bērniem + tie būs prioritāte.
Man arī kādreiz bija mīļš tas populārais teiciens, līdz nepiedzima mans krustbērns. Tā kā aktīvi iesaistos audzināšanas procesos, varu teikt, ka tas, kā bija kādreiz, vairs nedarbojas tagad. Bērni ir pilnīgi citādāki nekā mēs paši tajā vecumā. Valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem ir tāds, ka tikai retā var atļauties būt par mājsaimnieci. Ar to nu ir jāsamierinās. Nekas, gan pati kādreiz būsi māte un citādāk uz lietām skatīsies. Taupi nervu šūnas un lieki necepies! :)
Nav brīnums, ka mātes tiek diskriminētas, jo nafig maksāt cilvēkam, kas darbā nav par visiem 100 vai, nu labi 99%
Ja godīgi, retais taču strādā uz visiem 100%
Ir bērni, vai nav. | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||