(no subject) |
---|
jā, es pamanīju, ka visiem savi grābekļi. bet arī man risinājums nav viens un tas pats. un nu, kas attiecas uz Tevi, sorī, bet Tu ar saviem risinājumiem mokies jau gadus cik, sešus? septiņus? sanāk ļoti labi, aimīn, Tu esi ļoti funkcionāla un ļoti darbīga, bet vai tas ir līdz galam atrisināts? Tu teici, ka tai vienai lietai nav naudas, nu lūk, to es Tev arī piedāvāju, out of the goodness of my little black heart. un tas nebūs viegli ne Tev, ne man, bet uz vietas tas toč nepaliks un bļudočkas var tikai sasist. nu jā, labāk būtu skatīties, kā cilvēki mokās gadiem, vai ne? tad, kad man to vajadzēja, man vnk nebija neviena, kas man dajebko uz paplātes atnestu, kaut bišķiņ, kad vajadzēja – labojums, ok, virvi un ziepes man laikam atnestu gan – un tas bija ellīgi pretīgi un ellīgi sāpīgi un sāp vēl šobaltdien, tāpēc ja es kādam varu to aiztaupīt, es arī daru. jo ne visi var nolikt savus pēdējos iekrājumus terapijai, kas ir gan 1) aktuālo lietu risināšanai, gan 2) mēģināt novērst zaudējumus, kas radušies no tiem, kuriem tipa bija jāpalīdz un jāaizstāv. un jā, viņiem bija to jādara, jo viņi paši tur sevi iecēla nejautājot.
that's why. es savas cīņas necīnīju sev vien, tāpat kā pati viņas neaizsāku. |
|  |