Feb. 19th, 2018 @ 08:46 am (no subject) |
---|
Manā maģistra studiju programmā bija priekšmets "epistemoloģija". Liela iespēja, ka tu nezini, kas ir epistemoloģija, bet es tev ieteiktu nebūt tik pārliecinātai, kad tu saki, ka cilvēki ar humanitāro izglītību nevar spriest par to, kas ir zinātne un kādēļ tā ir noderīga.
Kas attiecas uz tavu relatīvistisko versiju par to, kāda ir zinātnes nozīme un ar kuru tu, acīmredzot, esi pietiekami lepna, lai par to atkal un atkal skaļi runātu, jā, OK, ja kāds "tic" zinātnei, tas patiešām nav īpaši labāk par ticību reliģijai. Piemēri tam, kā zinātnes kults var aizvietot reliģiju, nav tālu jāmeklē. Tomēr atšķirība ir tajā, ka zinātne strādā, un zinātnei nav nepieciešama tava vai kāda cita "ticība", lai mēs zinātu, ka tā ir derīga. Pierādījumi tam, ka zinātne strādā, ir mums visapkārt. Piemēram, tev pietiek tikai iebāzt roku kabatā, un visdrīzāk tur būs tavs viedtālrunis, kurā inženieri praktiski ir īstenojuši neskaitāmus zinātniskus atklājumus, kurus cilvēce ir uzkrājusi daudzu gadu garumā. Un vari iedomāties, tas darbojas. Vismaz pārsvarā – tad, kad tam nav izlādējusies baterija. Bet tas ir viens no zinātnes pamatprincipiem, ka neviens jautājums nav līdz galam atbildēts, un mēs rēķināmies ar to, ka ir nezināmais, tādēļ visdrīzāk kaut kad nākotnē būs atklājumi, kurus inženieri varēs pielietot, lai izgatavotu fundamentāli labākas baterijas. Jebkurā gadījumā, lai arī varētu šķist, ka zinātnes augļi ir ienākušies viegli, tas tā nebūt nav, un, ja turpina šo pašu banālo piemēru ar viedtālruni, mums nebūtu viedtālruņu, ja nebūtu zinātniskās metodes. Ar minējumiem, veselo saprātu vai gudrību vien nav iespējams iegūt un pārbaudīt tik daudz patiesu apgalvojumu par realitāti.
Protams, ja tu būtu īsteni lepna relatīviste, tu varētu apšaubīt progresa noderību kā tādu, kas ir pilnīgi OK, ja tev patīk, piemēram, ka tavus bērnus sakropļo poliomelīts, vai tas, ka viņi agrā vecumā mirst no slimībām, kuras viegli varētu ārstēt ar antibiotikām. |
| |