~dveesele uz papiira~

Viens glāsts no Tavas sirds -
Es nodrebu,
Viens skūpsts no Tavām lūpām -
Es lidoju,
Viens vārds no Tavas dvēseles -
Es pazūdu debesu plašumos
Un izkliedzu tavu vārdu pasaulei,
Tevi neprātīgi mīlot!

***
Aizskrien suns
Tas meklē sakaltušu zaru
Vai koku, pie kā izkārtoties.

Manas acu zīlītes neizplešas
Tās tikai vēro dabu.

sajūti šo smaržu, ko rada rīts.
tas tāpēc,
ka rīts vēl nav saburzīts.
nav sabojāts.

nu jā. un tad rīts
cilvēka izdarības ieraudzīs.
rīts paliks parastāks
un necentīsies to visu redzēt

pakāpeniski rīts tiks sakausēts
un viņš nenoturēsies, brēks
un pārtaps par dienu
jo viņš vairs negribēs redzēt cilvēku

diena ir nedaudz spēcīgāka par rītu
taču nav ideālu lietu!
dienai nepietiks spēka, tā nosarks
savu amatu tā naktij atdos

nakts pieliks plaukstas priekšā, lai neredz
lai neredz cilvēka nedarbus, kas derdz
tā paslēpsies skapī un nenoturēsies
viņa sāks raudāt, un rītam nakti paliks žēl...

Tu atkal ievelc un izpuut - atkal smeekjee?
Labaak noskalo savas beedas peljkjee.
Necenties labot neko, labaak paklusee,
Taapat neviens nebuus tavaa pusee.
Tu kaa nekas buusi un paliksi,
Liidz atnaaks kaads un teiks - celies!
Bet piecelties ir gruutaak nekaa krist,
Dziljaa izmisumaa atljauties dzist.
Bet izdzist jau katrs muljkjis prot.
Vai tieshaam tik gruuti iz maaciities dot?
Njemt mees katrs maakam un gribam,
Bet savu sirdi atdot citam?
Vai maakam?
Mees tikai ejam un izliekamies,
Teelojam tos kas neesam,
Kriitam depresijaas un ceram,
Ka atnaaks kaads kam mees veel deram.
~ ~ ~
Cilveeks, kas der cilveekam?
Vai mees ticam pasakaam?
Paskaties apkaart cilveeks cilveekam nav,
Tikai tukshums un saapes atkal jau..

Briizhiem tu seedi un domaa,
Vai buut sliktaa, vai labaa omaa?
Vai atkal teelot to kas neesi?
Vai meegjinaat paraadiit to kas reiz buusi?
Bet taapat paareejie tevi nesapratiis,
Tikai pasmiesies un ar pirkstu paraadiis
Un tad atkal tu staaveesi un savu dziivi ziimeesi,
Vai varbuut no putekljiem liimeesi,
No atlikumiem lasiisi,
Kopaa kasiisi?
Bet dziive jau ir viens vesels,
Tik domaas taa sadalaas gabalos -
Pliistoshos, luuztoshos, druuposhos.
Un kad tu staavi savas dziives drupaas,
Tu nozheelo visas savas kljuudas glupaas
Tu veelies laiku pastumst un pavilkt,
Briidi ilgaak pagaatnee palikt.
Bet taada iespeeja tev dota nav,
Un jaadziivo atkal taalaak jau..
Bet paseedi padomaa mazu briid`
Varbuut laiku labaak aptureet shobriid?
Paliec un neaizej, vienkaarshi paseedi,
Nevis skrien un meklee, bet pagaidi.

...atļaušos iepostēt šeitan dzejoli, kas rakstīts apmēram pirms gada, bet sajūtas tās pašas vien ir. Ņemat par labu. ;)

lūdzu, mani sabužini,
atvadies, tad nogalini,
velti man vēl vienu skūpstu,
jūti, redzi, kā es kūstu,
ieklausies tad manā sirdī,
vājos pukstus vai vēl dzirdi ?

atvadies un nogalini,
melnā naktī noslīcini,
nē, tu mani nesāpini,
viss reiz beidzas, tu to zini,
saņemies, un iznīcini,
aizmirsti.
vairs nepiemini.

vai pienāks tāds brīdis kad nenāksi vairs;
ne cerībās, ne sapņos, pat domās ne
vai varēšu reiz es neļaut tev atnākt
pati savam solījumam pārkāpt?
es zinu ka esmu es pārāk vāja
un manas jūtas priekš tevis lētas
bet esi tu tomēr man ļoti dārgs
kaut tevī vairs nav nekas svēts
tu domā par sevi ka esi viss
bet tā tu slēp to ka neesi nekas
tu kā cilvēks esi tik čaula
bez dvēseles, sirds un domām
bet tomēr ir tevī kas tāds
kas mani pie tevis velk
cerībās, sapņos un domās
es tik pie tevis tiecos
neļauj man vēlreiz tev sevi atdot
ļauties lai tu manas jūtas pārdod
atļauj man reiz projām doties
tikai reizēm domās pakavēties

Dziive nav nekaa veerta, mees piedzimstam lai nomirtu, tachu ar naavi saskaramies jau visas dziives laikaa. Mees mirstam moraali katru dienu, jo paar mums naak saapes un nelaimes. Protams, ir arii prieka briizhi, tachu tie paiet tik aatri, ka nespeej piepildiit muusu moraali sagrautaas dveeseles. Liidz ar to pienaak briidis, kad mees visi kljuustam par tukshaam, eksisteejoshaam cilveeku chaulaam. Tachu saapes nepazuud.. taas atgaadina to, ka mums jaadziivo taalaak, jaameegjina ciiniities prt visu apkaarteejo pasauleun netaisniibu tajaa.. bet speeki izsiikst, ir vajadziigs cilveeks blakus, bet taada nav - nav nekaa, tikai bezgaliigs tukshums un saapes, un skumjas..