Piedot ir veselīgāk :) Bet kur tu saskati melus? Tā ir attieksme. (Po par ortogrāfiju - kā kāds, kuram ir bijusi vismaz piecgadīga pieredze ar pašam savu andergraund kasešleiblu, distribūciju un visu izrietošo pasta-nodaļa-ir-mana-otra-darbavieta krepu, jūtos pietiekami kompetents atzīt, ka tas, ar ko tu te katrā otrajā ierakstā episki lielies, ir pupu mizas. Tava kompānija? Lol. Viens limitēts 7"? Kamon... Ja esi sensenos laikos uz pusgadu bijis savācies kaut ko taustāmu izdarīt, kaut kādas vēstules tur parakstījis un pēc tam desmit narkojies un būvējis gaisa pilis, nu, es nezinu, šitie investoru meklējumi varētu uzrunāt tikai tos, kas neko no tā visa nesajēdz.) Ergo, tā rindkopa ir tāda, kāda man tā liekas... nožēlojama

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pirmkārt, lai jau tev liekas, ka tā ir nožēlojama, jo kam liekas tas sasitās. Šī komenta "sāls" ir pēdējā rindkopa. Vari pārējo lasīt, vari nelasīt.

Es tad jau vairāk zinu, jo pasts - manas otrās mājas bijis aptuveni 7-8 gadus. Jo nerakstīju es vēstules kādu pus gadu. Es intensīvi sarakstījos ar leibliem un grupām kopš 1996.gada otrās puses. SABBAT relīzs tika plānots 2 gadus, tas ir - no 1997.gada. Ja nekļūdos tu biji viens no tiem, kas to ļoti labi zināja un ņirgājies par mums, ka mēs te tādu lietu ieplānojuši un tikai par to runājam un neko nedarām... bet tam bija vajadzīgs laiks, kā nekā pirmo reizi kaut ko tādu darījām, bez jebkādas pieredzes. Lieta iekustējās 1999.gada septembrī bet ap Ziemassvētkiem (nu tiešām datumu neatceros) beidzot mēs dabūjām gan platītes no Čehijas un vāciņus no "Adverta" un tika izsūtīta pirmā paciņa - protams pašai grupai. Pēc tam es turpināju sarakstīties intensīvi (no kurienes tu domā man tie visi māsteri ir? No gaisa nokrita?). Kā arī apmeklēju, jā tikai vienu (vairāk neļāva nauda un darbā nedeva atvaļinājumus tik bieži kā gribētos), bet tomēr BM festivālu, kur biju gandrīz vai goda viesa lomā (man pašam par šo nāk smiekli, bet kādēļ to neizmantot, mja tāds ceļš mērots un vēl tajā dienā ir tava (t.i. mana dzimšanas diena)), ar oficiālu uzaicinājumu no Sulphur URN/BARATHRUM, tas nozīmē, ka visu maksāju pats, izņemot ieeja man bija brīva, baroja mani par brīvu, deva alu par brīvu un varēju backstage, jeb beksteidžā (aizkulisēs, ja gribi, lai gan kulišu nebija, bet tikai atsevišķas telpas) tusēt ar grupām, ja vēlējos). Vēl pēc tam pus gadu intensīvi sarakstījos. Pēdējie kontakti bija 2001.gada martā. Un tagad kopš 2007.gada maijam atkal esmu uz strīpas nevis kā TU MELO narkojos visu laiku, un man līdz krīzes sākumam bija ļoti pieklājīgs darbs,+ vēl kur saņēmu normālu naudu. Tad arī pārdevu praktiski visu savu metāla kolekciju, citas plates, un savukārt iegādājos COIL plates (retākais eksemplārs - 5 kopijas visā pasaulē), MUSLIMGAUZE (visas astoņdesmito gadu plates un pirmās 3 deviņdesmito gadu plates), kā arī visas SCORN plates līdz pat 2002.gadam + vēl Inokentija Mārpla abas plates (tieši vinilus) + vēl bītņiku kakstnieka un vispār visas kustības krusttēva vairākas plates (vecākā no 1967 vai 1964, tagad neatceros, tad jāskrien uz otru istabu skatīties, bet man slinkums, jo ne jau tajā visa sāls), bet tevg jau droši vien ne dzeja ne proza neko neizsaka, ja vien tās nav trulas varoņteikas (labi, piedod vārdu "trulas"), tā kā es katru dienu skraidīju uz pastu saņemt vai nosūtīt plates (pa vidu bija arī pāris diski, bet tiešām - kādi 5 vai tamlīdzīgi - es domāju nopirktie nevis pārdotie, pārdevu es daudz diskus, bet kolekcionēju tagad tikai plates).

(Reply to this) (Parent)

Jā tā ir sanācis, ka paliku bez darba un tagad ir plāns braukt uz angliju pie sievas jaunākā brāļa, kas garantē tur gan dzīvošanu gan darbu, tādēļ arī te īpaši neko nemeklēju, pie tam nav arī tik viegli atrast, ja vien nepiedāvā haltūru. Gaisa pilis pats celt nesāku, bet 2009.gada augustā ar mani sakontaktējās viens cilvēks no ārzemēm, kurš gribēja sākt savu kompāniju, bet baidījās, ka no nepazīstama neviens neko neņems un tā kā viņš fanoja par to pašu vienu manu platīti uzskatīja, ka varētu mēs izlais co-production... tas ir - viņš maksā, bet es visu kārtoju ar plašu rūpnīcām un izplatītājiem un grupu, utt. Viss gāja labi, bet pēkšņi cilvēks ap janvāra vidu pazuda un vairs neatbild uz meiliem. Man gan ir tālrunis, bet tagad zvanīt uz ārzemēm kaut kā negribas... Bet es jau praktiski biju sarunājis kompāniju, kas spiedīs plates utt. Tādēļ vienkārši gribēju novest lietu līdz galam. Pasaki man lūdzu ak viedais cilvēk, kam viss sākas uz "N" (nožēlojams, neofolk), kas tajā slikts, ka vēlos kaut ko novest līdz galam un ja tas izdodas, tad turpināt? Skaudība, es teiktu, jo savādāk kādēļ gan tev būtu jājaucas cita cilvēka darīšanās ar kuru tev pašam nekādu darīšanu nav, un vienkārši viņam jāuzdirš??? Ak jā, "skaudība" nesākas uz "n" droši vien tādēļ to nekad neatdzōīsi, bet tā vietā uzrakstīsi "neskauž", jo tas taču sākas ar to burtu... labi aizmirsti, es te vienkārši bērnišķīgi drusku par tevi paprikolojosd, bet ja tu esi daudz maz godīgs un paškritisks cilvēks, tev vajadzētu atzīt, ka tas bija tā kā drusku pamatoti?... Lai gan no tevis sagaidīsi tikai tavu patiesību... pārējie ir nožēlojami un neskaitās. Tikai piebildīšu, ka mani pasta gājieni un nācieni... saskaiti pats, ja netici, bet sanāk, ka šis kopumā (gan ar lielu pārtraukumu vidū) ir 8 gadi - gandrīz 2xlielāka pieredze nekā tev. Sākumā Sadistic Sodomizer (jā, jā - man pašam nosaukums tagad liekas smieklīgs), tagad Raganaskekis (latviski Raganasķēķis), kā e-shop, interneta izsoļu vietnē eBay un [sad.sod.prod.] bijušā SS vietā, lai gan bijušais SS arī tiks izmantots, ja tā vēlēsies kāda grupa vai "biznesa partneris". Labi, bet patiesībā visa šo gadu skaitīšana, kurš cik un kā ir pastā pavadījis ir kā mērīšanās "gailīšiem". Vienkārši smieklīgi, bet tu to pats uzsāki.

Es tikai vēl pateikšu pēdējo. Jā es nenoliedzu un pirms tam godīgi vienmēr atzinu (arī visiem partneriem ar ko sadarbojāmies, turklāt pirmajā reizē, tā kā tas viņus neaizbaidīja) - es biju narkomāns, ujn lietoju to vismagāko, līdz mani sieva par 800 blatiem slimnīcā attīrija un iešuva (nu ne jau viņa pati protams to darīja). Koipš tā laika lietoju tikai alu, vakarā, ap ziņu laiku, un trankvilizatorus, ko man oficiāli izraksata ārsts. Es ne par ko neesmu kaunējies un vienmēr savas kļūdas atzinis. Jā es tāds biju, bet par to nekaunos. Pirms tam es dzīvoju kā aizmidzis. Tas man atv';era acis uz pasauli kāda tā patiesībā ir, pilna ar tādiem kā tu (ap 90%), kuri ne par ko vienkārši gatavi tev spļaut sejā vai durt dunci mugurā vienkārši par to ka es esmu tāds kāds es esmu... un nejauc ar paranoju, jo es neuzskatu par ienaidniekiem visus, pat reizēm tos, kas ir ienaidnieki, vai pagātnē mani apzaguši, kamēr vien šie cilvēki nemēģina izdarīt kaut ko tādu atkārtoti. Tagad es drīzāk dzīvoju kā hipijs - pacifists, bet tas tomēr nenozīmē, ka jebkurš idiņš man var kāpt uz galvas.

Bet galvenā morāle stāstā ir tā, ka es esmu dzīvojis tādu dzīvi kā jūs visi
- pirms tam, tad es biju narkomāns, tagad es esmu atgriezies kā - ja vēlies to tā saukt - post-narkomāns. Esmu izdzīvojis, un tici man pamatīgi izdzīvojis visas trīs stadijas, un es zinu kas ir kā, un man ļoti "patīk" (imponē droši vien nebūtu latviski) kā te dažs labs, ieskaitot tevi, mēģina mani nolikt un tēlo ka zina visu par narkomāniem, lai gan pats nekad tāds nav bijis un neko nezin par dzīvi lomkās un trūkumā, un par dzīvi pēc tam, kad katra diena ir cīņa ar sevi. Es visu to zinu. Tu nezini nekoi, izņemot pirmo fāzi. Tomēr tu uzskati sevi par gudrāku un pareizāku. Varbūt pēdējā rindkopa (lai gan es to nerakstīju tev) arī bija nožēlojama, bet šajā dialogā tas esi tu, kurš ir patiesi NOŽĒLOJAMS.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

par ko strīdejas??? folk-metal - ir neapšabamie atrkitumi un modes produkts.

a 7EP - jā, var būt arī nebija titanisks panākums, bet jārēkinajas ar to kā tas bija vienīgas no šī zemes. Un tas protams parada visu apsurda situāciju un kopējo LV infantilu raksturu. Tagad par BM -LV ir vienkārši kauns runāt.

(Reply to this) (Parent)