* COIL beidza aktīvi pastāvēt piektdien, 13.novembrī, 2004.gadā (lai gan oficiāls paziņojums sekoja nedaudz vēlāk).

** "zināmajā" rakstu tādēļ, ka seno civilizāciju mūzikas ieraksti nekad nav eksistējuši, kā arī diez vai ir eksistējuši to pieraksti/partitūras, tādēļ es neņemos spriest salīdzinājumā ar mūzikas vēstures nezināmajām lappusēm.

*** Tā sauktā "bītņiku kultūra", kas ASV sešdesmitajos gados lielā mērā pārauga hippiju kustībā, bet Eiropā (galvenokārt pateicoties bītņiku krusttēvam Viljamam Berrouzam un māksliniekam, rakstniekam un eksperimentālā kino un mūzikas guru Braionam Gaisinam) pārauga (pamatā Lielbritānijā) hārd-roka/heavy metal, bet īpaši tieši panku un industriālo kultūru (arī psihedēlisko, bet tās saknes, mvismaz muzikāli meklējamas nedaudz agrāk).

**** "Bītņiks Nr.4" Gregorisw Korso - bītņiks, amerikāņu rakstnieks un dzejnieks. Vienkārši ASV nostabilizējusies "oficiālā bītņiku vēsture", kur pirmie trīs šīs eksperimentāli literārās (un eksperimentāli narkotiskās:))) kustības vadītāji bija "krusttēvs" Berrouzs (gadus desmit vecāks par pārējiem), dzejnieks un sabiedriskais aktīvists Alens Ginzbergs, kā arī vēl sešdesmitajos no dzeršanas mirušais ASV 20.gs.literatūras leģenda - rakstnieks Džeks Keruaks. Vienm;ēr par bītņikiem runājot tiek uzsvērti šie trīs, kā sākotnējā trīsvienība, lai gan godīgi sakot, jau tad viņiem bija apkārt jaunāki cilvēki, kas pēc tam, kad Berrouzs apceļos dažādu narkotiku meklējumos Latīņameriku un beigās dosies uz Tanžeru, Marokā, un tad uz Parīzi un tad Londonu, iznāks kustības priekšplānā - nesaukušu visus tagad vārdos, jo vispār jau šis koments nav par bītņikiem. Bet tagad par Korso. Viņam palaimējās / nepalaimējās nokļūt pa vidu starp sākotnējiem trim un tiem kas viņiem sekoja un daudzi literatūras vēsturnieki viņu ierindoja "sākotnējās trijotnes" sekotāju vidū (iespējams jo viņš bija vēl jaunāks), par ko viņš bija ļoti ilgi pamatīgi aizvainots, jo patiesībā viņš, kā jauns huligāns, nupat no cietuma atbrīvots devās pie, ja nekļūdos Ginzberga un teica: "Tu man palīdzēsi kļūt par dzejnieku (literātu)" (lietu, ko viņš jau bija izlēmis cietumā, pavadīdams tur lielāko daļu laika bibliotēkā), un viņš tika uzņemts raibajā literātu, narkomānu, huligānu, mākslinieku un eksperimentālistu sabiedrībā, un patiesībā piecdesmitajos gados bija kā ceturtais pamat-ritenis šajā raibajā sabiedrībā, un arī vēlāk viņš vairāk tusējās ar "sākotnējo trijotni" vai kādu no viņiem, ne kā bija redzams citu sekotāju vidū. Šī savā ziņā netaisnība pēdējos 20 gados ir vairāk vai mazāk novērsta (vismaz bītņmiku "hronisti/vēsturnieki" to centušies īstenot), lai gan skatoties vēl 90.gados tapušu interviju, bija jaušams Korso rūgtums par šo "netaisnību". Lai gan patiesībā bija ceturtais sākotnēji pie trijotnes bija vēlākais žurnālists un literārais kritiķis Lūšens Karrs, bet viņu tomēr par ceturto uzskatīt būtu nepareizi (manas domas), jo pēc kādas slepkavības (viņš aizstāvoties nodūra vienu homoseksuālu Berouza paziņu, kurš centās viņu... nu jūs paši saprotat), kuras pēdu slēpšanā piedalījās visa trijotne, bet beigās atbildēja tikai Karrs. Viņš pēc tam nogāja no skatuves un vēlāk kļuva par žurnālistu, lai gan uzturēja labas attiecības ar "sākotnējo trijotni". Tomēr par ceturto oriģinālo bītņiku drīzāk var uzskatīt Korso nevis Karru, lai gan hronoloģiski sanāk pretējais, tomēr Karra ieguldījums šīs kultūras attīstībā ir krietni mazāks... ja nu vienīgi tas, ka viņš četrdesmitajos gados ar viņiem "tusējās", līdz tai nelaimīgajai slepkavībai.

***** Džons Dī - Anglijas karalienes Elizabetes I personīgais padomdevējs, uzticības persona, matemātiķis, astronoms, astrologs, ezotēriķis un rakstnieks. Tiek uzskatīts par sava laikmeta izglītotāko cilvēku (vismaz vienu no). Viņam arī piederēja uz to laiku lielākā privātā bibliotēka Eiropā. Atstājis milzīgu iespaidu uz visiem saviem "sekotājiem" (ātrumā nevaru iedomāties īsto vārdu).

(Reply to this) (Parent)