|
|
|
Februāris 25., 2005
murkjelis
| 11:26
Neapstrādāta versija Nr.2
Trīs kaķi un mīļotais Daugavā
Tas sākās kādā pelēkā ziemas pievakarē. Es, apkrāvusies ar iepirkumu maisiņiem, atgriezās mājās un vienīgā doma tai bij - ko gan tādu garšīgu pagatavot Mīļotajam vakariņās.... Mmmm...varbūt vistas stilbiņus vīna mērcē ?...un saldajā....saldajā... Domu pavediens pārtrūka... Pie dzīvokļa durvīm uz paklājiņa sēdēja balts pūkains kaķis. Es pieliecos, lai to paglaudītu. Mincis iemurrājās un patikā uzmeta kūkumu. Es maigi pabīdīja pūkaino radījumu nostāk no durvīm, atslēdzu tās un iegāju dzīvoklī. Nav saprotams, pa kuru laiku kaķis paspēja..., bet tas nu bija fakts - viņš jau bij uzlecis uz spoguļgaldiņa koridorā, un ap sevi nepārprotami tīksminoties, noraudzījās savā spoguļattēlā. Tad paraudzījās uz mani, nopētīja to no galvas līdz kājām...un viņa skatiens vēstīja "Derēsi! Nu ko skaties? Es te tagad dzīvošu! Rādi, kas tev maisiņā!"
Un nejauši mani slaidie pirksti jau murcīja pūkaino kažoku un es sapratu, ka nespēšu izlikt balto skaistuli aiz durvīm.
Tā gribējās baltu kažoku... Tādu, kā gramatvedības Dainai...Un tad smadzenēs nobrieda plāns. Es aizgāju uz virtuvi, izkrāmēju maisiņus un ļauni smīnot izvilku desas luņķīti.
Izmantojot smaržojošos gaļas izstrādājumu gāju savaldzināt vēl kādu kaķi.. Saskrēja vesels bars.. Bet konkursu izturēja tikai divi- melnbaltais sētas runcis, kura kažoku es jau gara acīm redzēja sev ap kaklu stāvam, un dižciltīgā zilā kaimiņu Taņas kaķene, jeb domās jau saukta par kažokādas rokassomiņu. Vēl nodomāju, ka tik mīļotajam atrastos laiks un gribēšana novest dzīvelīgos mikas līdz tīram, mīkstam un siltam izstrādājumam... Tas taču vīrieša darbs.. Ar iemānīšanas paņēmienu iedabūju minčus virtuvē un aizlika durvīm priekšā krēslu. Ufff... nopūtos "Gaidam mīļoto!"
Tikai vēl jo projām nevarēju izdomāt, kā lai pierunā mīļoto uz tādām izdarībām.. Noteikti ir jāliek viņam justies man parādā.. Nē.. Vakariņas te būs par īsu... Stingri par īsu. Varbūt ... samaksāt? Sameklēju maciņu un izmisīgi skatīju naudas zīmes. Ak... 12 lati, 36 santīmi.. Līdz algas dienai nedēļa.. Nē.. Man taču vēl noteikti vajadzēs nopikt higiēnas izstrādājumus, jo tūlīt, tūlīt var sākties "sarkanie oktobra svētki"... maksāšana atkrīt. Varbūt piedāvāt kaut ko no zeltlietām? Viņa atvēra kurpju skapi un pārskaitīja vecajās čībās paslētās zelta ķēdītes. 2 sarautas ķēdītes, 3 saderināšanās gredzeni (kurus noteikti nevajadzētu rādīt mīļotajam, kur nu vēl dot) un 2 pāri auskaru.. Nez kā izskatītos mīlotais ar auskariem? :) Bet varbūt aiznest uz lombardu un ieķīlāt? Ai, ak es stulbā.. Neviens lombards tak tik vēlu nestrādā..
Ar auskariem rokā viņa bija piegājusi pie apakšveļas atvilknes.. Kas tad te? Hmmm...paskat tik stringi ar dārgakmeņiem...un kā piestāv pie auskariem... Varbūt piedāvāt kaimiņu Frīdai...viņai nauda turās. Tādas lietas patīk...Un viņa vēl noteikti neguļ...vismaz spriežot pēc tā, ka vēl dzirdams kā viņas gultas mala sitās gar sienu...Bet kā es tā iešu.. Varbūt javien es uzvilktu tos stringus un ieliktu tos auskarus sev.. Vēl piemeklēsim krūšturīti... Un tad ietu padižoties kaimiņu Frīdai? Derēs! :) 28 sekunžu laikā jau bija pārģērbusies... Koridorī iešāvās galvā 9 milimetru svina gabals vēl uzvilkt smukās augstpapēžu kurpītes, lai stāja būtu graciozāka un izskrēju kāpņutelpā.. . Bet kāpņu telpā es ieskrēju tieši krūtīs savam mīļotajam Konrādam, kas atbalstījies pret kaimiņu durvju stenderi centās, nenokrist "Oj, mīļāāā, hik...Kaut kas griežas...hik...Tev ir māsa?! Nēē..hik... pat divas" šams murmināja ar pirkstiem ieķēries biksīšstringu gumijā. Un tikai tad, kad sajutu stringu striķīšus graužamies klāt miesai starp maniem dibenu vaigiem kaunuma lūpām, es sapratu, ka neesmu uzvilkusi halātu..
Pasarg` Dies! Kaut nu ne viens mani tagad te šādu nepamanītu! "Konrād!" kliedzu es "fiksi nāc iekšā!" Bet Konrāds bija tā apjucis, ka vēl joprojām turējās ar vienu roku pie maniem stringiem, ar otru, pie Frīdas dzīvokļa durvju kliņķa... Likteņa ironija.. Kad vajag sāli vai sērkociņus, tā kuce Frīda ne par kam nav izdabonama no savas guļamistabas pie durvīm, bet šoreiz sadzirdējusi kņadu tā ar spērienu atsita vaļā sava dzīvokļa durvis.. Konrāds vēl jo projām turēdamies pie manām nu jau ceļos nolaistajām stringām, ar blīkšķi nogāzās uz grīdas. un rokā tam bij mani stringi...
Frīda ar saniknoti uzjautrinātu skatienu vēroja šo ainu...
- Aj, Frīdiņ, es taisni pie tevis nācu - paskaties kādi man auskari!
Es pārkāpusi pāri Konrādam, pieliecos tuvāk Frīdai, vienlaicīgi ar kāju cenšoties izdabūt biksītes no viņa sažņaugtās dūres. Kamēr Frīda samulsusi skatījās te uz auskariem, te uz Konrāda rokās esošajām stringām, pats Konrāds sāka glāstīt manu kāju... Vēl vairāk samulsusi paskatījos lejup un ieraudzīju, ka nu mana mīļotā galva atrodas starp manu kāju potītēm, bet viņa acis "iedūrušās" kaut kur nedaudz augstāk.
Kārtējo samulsušo klusuma brīdi pārtrauca Frīda, izsakot novērtējumu, ka viņai liekas auskari labi esam, bet vai tiešām TAS ir jāpasniedz tieši šādā veidā?
Ak.. Tam vairs nebija nozīmes un patlaban es vairāk gribēju auskarus sev, nekā baltu kažoku... Ak Dievs! Kaķi! Biju jau par tiem piemirsusi...
"Rīt!" nobēru Frīdai un aizcirtu viņas durvis..
Konrāds gluži kā lasot manas domas, pavērās uz augšu un saldi smaidot, noteica : "Hēē... kaķītis" un paklakšināja ar mēli. Es izrāvu stringus viņam no rokām, saķēru šo aiz mēteļa piedurknēm un stūmu uz sava dzīvokļa pusi. "Trīs kaķīši" es atbildēju.. Konrāds jau dzīvokļa koridorā skatījās man acīs un izrādīja, ka nesaprot par ko iet runa.. (loģiski) "Trīs kaķīši" es teicu vēlreiz.. "Kādi vēl 3 kaķīši? Kas, paduses neesi izdzinusi vai?" Viņš nopētīja mani no galvas līdz kājām tik caururbjoši, ka noskurinājos.. "Nē.. esi gan izdzinusi.. Es laikam par daudz esmu iedzēris.. Paskaidrosi rīt!" Noteica Konrāds novilcis nosmērēto mēteli un kurpes.. un nometis visu savu mantību...nu to, kuru varēja nomest, kur pagadās un iekrita gultā. Es sabozusies un nosalusi mirkli pastāvēju pie virtuves durvīm. Savādi...domāju... es vairs nejūtu nekādu kārdinājumu pēc kažoka...Jālaiž laikam, minči vaļā...Bet pirms tam tomēr nolēmu saģērbties.. Ielecu pieguļošās džinsa biksēs un uzvilku vieglu džemperīti, kurš tika pirkts pirms gada kādā lietoto apģērbu veikalā, bet kuram tā arī nebiju atradusi sakarīgu pielietojumu...
Pavērusi virtuves durvis, man parādījās šausminošs skats... Pusgrauzts desas luņķis zemē.. Viens šņācošs un pie grīdas pielipis minka vienā virtuves stūrī, vēl viens vairāk atgādināja kā tādu ērgli riesta laikā, jo uzmetis kūkumu staigāja šurpu turpu gar to, kas stūrī iedzīts, savukārt trešais minka mēģināja padzerties ķerot ūdenspiles no piloša krāna..Ieraudzījuši, ka durvis atvērtas, kaķi izskrēja ārā no virtuves mani gandrīz nogāzdami no kājām. Un pa taisno aiznesās uz istabu. Mēģināju tos noķert uz skrēju tiem pakaļ, taču tavu nelaimi.. Kad biju tikusi līdz istabas durvīm, tie skrēja laukā no istabas uz otru istabu, un es uztraukumā zaudēju līdzsvaru un nogāzos gluži vai tā pat, kā mans mīļotais no Frīdas durvīm.. Sakritība? Nē...Droši vien - likumsakarība. Es piecēlos kājās. Un ienesos guļamistabā... Tur viņi bija... visi trīs. Un Konrāds plaši ieplestām acīm vērās pamīšus te uz mani, te kaķiem, kas bij sagūluši viņam blakus gultā.
Izmisumā iekliedzos "Ķer!", bet Konrāds tikai blenza... Daudz nedomādama izlēmu, ka ir jāpielieto cita taktika. Guļamistabas durvis ciet, paķēru uz grīdas mētājošās mīļotā bikses un baidīju kaķus stūrī.. Nodomāju, ka jāķer viņus pa vienam. Savādāk viņiem viegli izdosies no manis aizmukt. Pirmo notvēru balto.. Likās smagāks esam.. Kā nu ne.. Puskilo desas aprijis maita tāds.. Viegla roku kustība, tiek pavērts logs, un tikai tad, kad jau kaķis lidoja no manām rokām atvērtajā logā, es atcerējos, ka jau nedēļu vairs nedzīvoju pirmajā stāvā.. bet gan trešajā.. Bet kaķis kā tenisa bumbiņa atleca atpakaļ un iekrita gultā ar ķepām atmesdamies tieši pa mīļotā vīrieša vārīgāko vietu. "Aūūūūū!!!!!!" tas iekliedzās.. Bet es nespēju izprast straujo mestā subjekta trajektorijas maiņu... Sāku pētīt atvērto logu, bet tur - tik tikko pamanāms mušu tīkls! Stulbie pārdevēji aizmirsuši savākt savu mušu tīklu! Kā kaķītim noveicās.. Nudien...Konrāds kā bites dzelts uzšāvās ārā no gultas.
"TUUU stulbā, bāba!!! Dari tak kaut ko!!!" viņš brēca.
"Tu esi vīrietis - tu arī dari" jo vairāk viņš saniknojās, jo es kļuvu mierīgāka un vienaldzīgāka pret notiekošo. Par laimi kaķi pārbijās no Konrāda kliedziena mēģināja tikt laukā no istabas, pieskrēju atvērt durvis un šie kā traki nesās prom pie dzīvokļa durvīm.. Atlika tikai pavērt dzīvokļa durvis, kā viņi strīpiņā notecēja lejiņā.. Drošības pēc, paskrēju viņiem līdzi, ja nu gadījumā kāpņutelpas durvis ir ciet... Bija vaļā.. Bet es aizvēru.. Lai minkas nepārdomā un nenāk atpakaļ.. Lai ķer sev peles..
Kad atgriezos, pamanīju, ka Konrāds ir pazudis... Izvirināju visas istabu un palīgtelpu durvis.. Nav.. Nedod Dievs viņš būs tagad aizgājis stāvu augstāk pie Anatolija un turpinās dzert... Nē.. To es nevarēju pieļaut. Es biju nogurusi. No kaķiem. No Konrāda. Piegāju pie loga un pieliku pieri pie aukstā stikla...Redzēju kaķus...vienu, otru, trešo aiztekam pa celiņu...un tiem pakaļ skrēja mans Konrāds! Ātri uzrāvu virsū mētelīti. Un skrēju tiem pakaļ. Nekad mūžā vēl tik ātri nebiju skrējusi. Kaķi aiz stūra, Konrāds tiem pakaļ, es nopakaļus..."Konrād, apstājies!" es kliedzu. Viņš izlikās nedzirdam. Šķita, ka viņš ir kaķu apsēsts. Trešajā aplī skrienot ap māju es pamanīju, ka viens no kaķiem mani dzen.. Tātad pa apli jau apsteidzis, maita.. Un tad kad viņš jau jau bija aiz stūra pieskrēja arī Konrāds! Viegla kāju kustība un viņš ielido ar galvu sniegā. "Tu stulbā vecene!!! Tas taču bija mana blakus mājā dzīvojošā šefa kaķis!!!" Pēc minūtes jau abi skrējām tam pakaļ... Tikai šoreiz kaķis vis neskrēja ap māju, bet taisnā hodā pāri ielai rietumu virzienā..Daugavas virzienā. Kaķis joza, Konrāds skrēja, es šiem pakaļ tipināju... Skrējām cauri ostai, un drīz vien mums pievienojās braši puiši formas tērpos, kas kaut ko kliedza mums aiz muguras. Es nesapratnē pagrozīju galvu un domāju...nez, ja es būtu palikusi stringos - šie skrietu lēnāk vai ātrāk...Lai nu kā tur būtu, nolēmu neeksperimentēt, gadījumam, ja šie tādā gadījumā sāktu skriet lēnāk...
Vēl pēc minūtes mēs atdūrāmies "tupikā".. Pa kreisi sēta, priekšā sēta, pa labi Daugava.. Bet no baltā kaķa ne vēsts.. Arī vīri formas tērpos jau tūlīt būs atsteigušies mums palīgā.. Tādi noguruši nabadziņi, sākuši skriet lēnāk... Pat šautenes paņēmuši.. Ak Dievs.. Cerams, ka viņi nenodomāja, ka mēs to kaķi ķeram priekš vakariņām.. Kaķi? Ak jā.. Kur gan palika kaķis? Un tur jau viņš bija - uzlecis uz maza kuterīša, kas rāmi šūpojās Daugavas viļņos.
"Ķer viņu!" es iebļāvu Konrādam ausī. Tas salēcies no manas balss, vai arī vienkārši aktīvi cenšoties vērst šo saspringušo situāciju uz gala pusi, lēca arī... Lēca, tikai nedalēca... Pieskrēja vīri, saķēra mani aiz rokām un mēs visi noskatījāmies, ka zem upes viļņiem pazūd mans mīļotais."Glābiet viņu!" es kliedzu, bet vīriem tikai tagad pieleca, ka šī nav daļa no šova, bet gan reāls likuma pārkāpums....
Jau pēc stundas mēs visi trīs atradāmies siltā rīgas ostas policijas pārvaldes īslaicīgās aizturēšanas kamerā. Mums tika pasniegta tēja, bet kaķim šķīvītis piena. Kā kaķa vienīgais aizbildnis tika izsaukts Konrāda šefs. Tā nu mēs gaidījām.. Gaidījām savu likteni...KO lai stāsta par tām divām stundām kamerā... neko...viss kā miglā tīts. Pēc pāris stundām ieradās šefs un kaķis tika atbrīvots, Konrādu par uzcītību un kaķa dzīvības glābšanu paaugstināja amatā... Bet es... es esmu laimīga - tagad man ir balts naktskrekls ar garām piedurknēm - un kažoka vairs nekārojas. Reizēm mani nāk apciemot Frīda, kura par auskariem un stringa biksītēm, man šad tad ienes pa kādai halociogēnajai sēnei... Tā es te dzīvoju...
Hepī End...
(c) ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) laukuroze; glupais; murkjelis
|
Comments:
Vajadzēja vēl bišķi apstradāt - nu bet - sojdjot i tak :)))
šitas ir daudz interesantāks un dinamiskāks par mūsējo;)
Mhmm - jūtams vīrieša rokas pisitiens :))))))))))
tb - piesitiens!!! ;DDDDDDDDDDDDDDDDDD
Ugu, tieši "pisitiens";DDD
nu jāā..., ja tā ņem - tas šis ir pareizais vārds ;))))
Sekss, vardarbība un halocigēnās sēnēs - un panākumi garantēti..:))
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/10725/690) | | From: | jan09 |
|---|
| Date: | 25. Februāris 2005 - 11:47 |
|---|
| | labss | (Link) |
|
;))
Autoru kolektīva vārda pateicos par atzinību! :)) |
|
