|
Februāris 3., 2005
murkjelis
| 12:33
Jūsu uzmanībai tiek piedāvāta radošā tandēma kuminjsh & murkjelis autobiogrāfiska novele Viss sākās 2004.gada19.oktobrī ar to ka Kūmiņš lepni atmeta matu cirtu Murķelim.... /Murķelis palecās un noķera Kūmiņa atmesto matu cirtu, un rūpīgi noglabāja starp savas intīmās dienasgrāmatas lapām, klusi pie sevis nodungodams:/ Nāk rudentiņis Būs barga ziema Drīz mūsu Kūmiņš Murķeli ņemsi ... Ir pagājuši 25 gadi... Sirmais, bet vēl joprojām skaistais Muris Ķelis šķirsta savu intīmo dienasgrāmatu, uziet Kūmiņa matu cirtu, grūši nopūšas, mazliet skumji pasmaida un lēnām pāršķir lapu... Pēkšņi aiz loga (7. stāvs!) atskan klauvējiens.../ /Muris Ķelis paraugās uz loga pusi un redz mazu tuklu roķeli un izspūrušu sirmu galvu un atskan vecīga balss tai pus logam.../ - ēēē, Murķel, vai es te savas apakšbikses pirms kādiem 26 gadiem gadienā neatstāju? /vaicā Karlsons/ /Murķelis pašķirsta vēl tēlāk atpakaļ savu biezo intīmo dienasgrāmatu, kā tad - tiešām! Tur ir apakšbikses! Vairākas!/ - Kuras no tām ir Tavējās? /Karlsons samulst un nokrekšķinās tuklajā kulacinjā/ - Eeeeee... Tas nav īpaši svarīgi... Vispār jau gan man bija Tev kas jānodod... No Kūmiņa... /Karlsons rakājas bikšu kabatā. Murķelis paslēpj sasarkušos vaigus plaukstās/ /Karlsons lēnām sniedz Murķelim mazu sirmu matu kušķīti/ - Kūmiņš, teica, ka tas ir pēdējais - neesot vairs daudz atlikuši... /murķels grūši nopūšas, paņem matu šķipsniņu, ieliek to 2029.gada 19.oktobra dienasgrāmatas lapā/ - Katru gadu šajā datumā saņēmu no kūmiņa pa šķipsnai...tagad viss...viss beidzies?/ murķels sakņup uz galda gaužās elsās, tad piepeši saņēmies ar asu kustību izrauj pēdējo spalvu no deguna/ - Ja nav - tad nav! Še aiznes to Kūmam, kā pēdīgo atvadu no manis... /Karlsons ar asaru acīs, paņēma no murķeļa plaukstas mazo (4cm) deguna spalviņu un aizlidoja, bet Murķels žēli noraugoties tam pakaļ, un rokās burzīdams vienas no apakšbiksēm, ik pa brīdim skaļi tajās nošņaucot degunu, noteica pie sevis.../ - Ek, varbūt tomēr man nokāpt stāvu zemāk pie Kūmiņa? Fonā skan "Lov mī tender...", saule riet Murķeļa logā, putniņi un sunīši smaida... P.s. Ja vien tas Karlisons nebūtu šajā brīdī nopurkšķinājies! The End...
|
Comments:
;DDDDDDDDDDDD šitas ir ideāls!:)
ij nerunā... man aš asariņa nobira :))
Ūūūū, es nemaz nezināju, ka Murķelis ir šitik romantisks :) |
|
|
Sviesta Ciba |