Šī diena bija tikai melnraksts.
ņem vēl vienu lapu
un sāc visu no gala -
tīrāk un salasāmāk,
un galvenais - mīļāk...
sāc visu no gala -
gaisma un patiesība tev jau ir,
ko tev vēl vajaga???




/A. Līce/

Pārdomām, tādām pārdomām, ka nu tikai...


http://www.youtube.com/watch?v=XY1_gM-sWCY&feature=related

/ Un ja tā arī būtu, ka esmu viņu zaudējusi, šī bija viena no laimīgākajām dienām manā mūžā. Es pieņemu pasauli tādu, kāda tā ir. Laimīga diena – tas ir gandrīz brīnums./

Kaut kad mēs lidosim. Lidosim kopā ar visu savu mazo pasaulīti. Bez nekā lieka vai tāda, kas kaitina, bet kopā ar visu sev svarīgo, visu. Tas laikam nozīmē, ka tikai tevi. Mēs lidosim? Skaisti. Mēs lidosim!!! Beidzot. Visus pēdējos mēnešus esmu gribējis lidot, beidzot mēs tiešām to darīsim.
Sākumā varētu vienkārši lidot pa pilsētu. Naktī. Tad, kad gaisma sasniedz tikai pašu skaistāko un labāko, kad viss liekas tik tīrs un, galu galā, kad ielas ir tukšas, tīras no citiem cilvēkiem.
Un pēc tam mēs varētu celties arvien augstāk un augstāk, vai ne? Sākumā pilsētas bedrainās līkloču ielas saplūstu lielā mozaīkā, kas visu laiku plestos arvien plašāka un plašāka. Drīz ielām neredzētu arī bedres, un viss izskatītos tik ideāli sakopts un tīrs. Ar laiku tas viss, protams, mums varētu sākt likties pārāk tīrs, pārāk sakopts, „pielaizīts”.
Un tieši šajā brīdī skatienam parādītos arī tas, kas slēpjas aiz pilsētas robežām: zaļi priežu, egļu, bērzu meži, iekopti rudzu lauki, saulespuķu plantācijas un parastas, nesakoptas pieneņu apdzīvotas pļavas. Tad sekotu mākoņi un vēl pēc kāda laika jau vairs nevajadzētu strīdēties par to, vai Zeme ir apaļa.
Mēs nesadegtu. Mēs lidotu aizvien tuvāk saulei, bet nesadegtu. Mēs pat varētu kādu brītiņu apstāties uz saules, ja vēlies, bet gribētos vienkārši lidot, lidot, lidot, lidot, visu laiku lidot.
Un es lūgtu Dievu, kaut mēs neapstātos. Un visu šo laiku tā būtu vienīgā vēlēšanās. Tikai viena vēlme visa lielā lidojuma laikā. Un arī pēc tam, ja gadījumā šī vēlēšanās nepiepildītos, tā nepazustu, tāpat kā skaisti sapņi nepazūd pēc labi izgulētas nakts. Es atkal gribētu pēc iespējas drīzāk lidot. Lidot un nekad neapstāties. Ar tevi.

whatever.

atkarība - slikta vai laba...kas tā tāda ir?! tas ir tad kad tu esi atkarīgs no kaut kā?! tad kad tev kaut ko ļoti vajag un pat dažreiz bez tā nevar izdzīvot?! vai tu esi no ūdens atkarīgs?! nu nez nez...tas kā kurais to uztver.

Lieta tāda, ka patiesībā, kā tu iesāc draudzēties ar pretējo dzimumu (ja vien tu neesi homoseksuālis, zoofils and such) tā tas nebeidzas. kad tas beidzas, tu skumsti, bet vēlāk atkal visu atsāc, lai gan tu zini, ka kādreiz tas beigsies..nu ir taču savā ziņā atkarība.

dziive ir kaa taads radio hits..
pants, piedziedaajums, pants, piedziedaajums, iipashaa vidusdalja, piedziedaajums
uuuuun tagad atkal viss no saakuma
jautaajums pie kuras reizes katram apniik

Sievietes ir engeli, kuri, kad vinam apgriez sparnus sak lidot ar slotam...

atradu netaa, gudri teikts...

Vai tu esi iedomājies, ka kādam var pietrūkt tieši tik daudz mīlestības, cik tu nokautrējies viņam atklāt un paust pavisam ikdienišķā veidā? Nekas uz Zemes cilvēkam nav paturams. Tikai savas vientulības apziņa ir vienīgais paliekošais visā mainīgajā. Trausli kopābūšanas mirkļi pret laika nežēlīgiem sitieniem. Pulkstenis ir nepielūdzams. Tas, pārņēmis vadību, par katru sava pulsa sitienu pedantiski saīsina man atvēlēto ceļa sprīdi nepielūdzamā vienaldzībā.
Viss, kas ar tevi dzīvē notiek, tev šķiet normāls līdz brīdim, kad iegūsti pavisam atšķirīgu pieredzi. Nav nekā briesmīgāka šai dzīvē par bez mīlestības vadītu mūžu. Kā tev iemācīties parādīt savu mīlestību, ja tu pats nekad neesi mīlēts? Vai tev, kurš nekad netiki samīļots, liksies dabiski samīļot kādu citu? Visticamāk, tu jutīsies neveikli un tev būs kauns to darīt. Bet kādam tā visa tik ļoti pietrūks...
Būt par tuvinieku. Justies vajadzīgam, nepieciešamam un pieņemtam. Būt kā dāvanai – allaž labai un gaidītai. Atdūries pret pretenzijām, sašķīst prieks, nodziest vēlme un nocietinās dvēsele. Mīlestība ir brīvas gribas akts. Nav iespējams mīlēt to, kas šo mīlestību pieprasa. Ja ar labvēlību neapmainās, ja ar aizdomu pilnu skatienu uzmana viens otru, tad kur te lai patveras prieks? Vai kāds ir ideāls, ka būtu pelnījis ideālu?
Pacelt roku, lai noglāstītu, izstiept plaukstas, lai apmīļotu, piekļaut sev, lai mierinātu. Tikai ar tuviniekiem cilvēks nejūtas vientuļš. Tikai tas, kurš tiek pieņemts, jūtas par sevi drošs. Un viņam ir svarīgi, lai kāds to apliecinātu. Nekādi pasaules labumi nespēs aizstāt ikdienišķu maigumu...
/Gunta Kraulere no eseju krājuma "Uz degoša tilta"/

Mūzika: Moby - Love Should

Grūta ir pirmā tikšanās, kad nav ko teikt, un pēdējā, kad viss ir pateikts.

2 dziesmas, kuras liek aizdomāties par visām lietām:

Kā pirmo es vēlētos pieminēt Era - Don't You Forget, tik ļoti smuka, citāts iz dziesmas:
– Mum’s sick. She says she can’t get up. My little brother’s getting hungry. I must go to the village to ask for some food. Would you help me?
– Sure, Corney, I’ll help you.
– I’ll always feel good when you with me.
– You’re my friend, Corney.
– Are you always gonna be there when I grow up? Are you?
– Cross my heart.

Don’t you forget about me?
Don’t you forget about me?
We were soft and young
In a world of innocence

Don’t you forget about me?
Don’t you forget our dreams?
Now you’ve gone away
Only emptiness remains

visvairāk man patika tas ievads, kur priekšā ir "-"

un kā otro es vēlos pieminēt D.H.T. - My Dream:
dziesma ir interesanta un melodija ideāli saiet kopā ar vārdiem....līdzīgi kā John Lennon - Imagine

In my dream theres a place without war
no more guns, no more pain no more hurt
it's a world full of joy without sadness
people sing, people dance with all happiness

Chorus
Take me to my dream
love is everything
where there is no war
and the children sing
love is all around
it's the only thing in a dream that must come true

Mūzika: D.H.T. - My Dream