Viena diena manā dzīvē

...pamostos ap 10 no rīta(tas ir būtiski). Mans vienīgais attaisnojums - gulēt eju ap 3, nu labi, bija gadījumi, kad divos naktī.

Pirmais, ko redzu - tā figņa pie griestiem. Elektriķi, teica, - noderēs, tad, kad gribēšu taisīt remontu guļamistabā. Es noticēju. Tagad jāgaida, kad es gribēšu...

nākošais, ko redzu ir pārmetuma pilns skatiens,- Nez, vai šai mājās lopus arī kāds baro no rītiem...

Nu a bet protams! Košaks, kātrā ēdienreizē  tiek pie trim pilnām bļodām un labi apzinās savas tiesības

pati parasti no rītiem neko vairāk par tējas krūzi iekšā nevaru iemānīt. Organisms nevēlās un es ar neuzspiežu ...

tad visas tās ūdens procedūras, jo jūtu, ka organisms vēl īsti nav pamodies. Nebūsīm sīkumaini  - tāpēc spalviņu pucēšanas etapu noklusēšu

Virzamies uz darba vietu. Jā, jūs pareizi sapratāt. Es  strādāju mājā. Un tas ir pareizi, jo tā kā strādāju četrās firmās( faktiski jau piecās - bet tā piektā - tāda sīka izklaide), loģiski - nevaru atrasties visur vienlaikus. Ja viņi mani grib lai brauc paši. Un tas ir pratīgi, - kamēr šie atbrauc, puse problēmu atbirst dabīgā ceļā ...

Vispirms saskaņojam darbiņus ar TV programmu un tekošiem darbiem...

tad sākas pats darbs...

Tad stundas trīs enerģiski rukājam ...

Līdz beidzot, pele ir pagalam un protams, tas ūsainais brīnums nav vainīgs, vienkārši pelēm tāds liktenis un īss mūžs. Nav izvēles, velkos ārā .."uz pelītēm"...

kaut kur tur ārā rudens, ezers, pīles ... dzīve vienā vārdā

Un tas, ka Maxima bija pa ceļam nav mana vaina, bet pilsētas plānojuma  nepilnības...

tāaaaaa... un kur te ir ... pelīte?! Košakam taisnība, kad sieviešu cilvēks tiek  bodē iekšā, viņš paliek praktiski nekontrolējams ...

ja negribētos ēst, varētu strādāt... Bet pulkstenis rāda trīs - organisms vēlās nedaudz uzmanibas. Kas mums tur bija - brokoļu siera zupa un kaut kāda gaļa garšvielās ar griķiem...

dažam labam dienas dusa, citiem nekas nav beidzies ...

nu to, kā es stundas četras klabinu klaviatūru diez vai kādam ir interesē vērot, tāpēc neiedziļināsimies procesā. Kaut kur ap pieciem ierodās viens no četriem darba devējiem. Loģiski - iedeva darbu. Bildēties atteicās, vienīgais - komplektā at kaķi, kurš parasti nevienu ciemiņu garām nepalaiž. Ar košaku savā laikā veikti izskaidrošanas darbi, ka darba devēji apmaksā kaķu barību, kopš tās dienas kaķis mīl visus manus darba devējus.

kad priekšniecība atvadījās jūtos kādas  trīs stundas nodarbināta. Košaks , protams uzņēmās kontroli par dabu

pirmais nolūza kaķis (pavisam aizmirsu, kaķi sauc Emīls)

Tad nolūzu es. Pulkstenis rādīja kaut kur ap trim... 

 

Pamodos ap 10 no rīta ... Nekas nemainās šai pasaulē un viss grozās kaut kā pa spirāli. Uz Pasaules galu arī nevar paļauties ...