Satikās reiz trīs sievas, viena saka: - Bāc, man pagāšnakt tāds briesmīgs murgs nosapņojās! Tipa vīram olas aukstas. Pamostos ar aukstiem sviedriem, visa slapja. Pataustu - siltas. Nu, vecenes, nevarat iedomāties, ka ap sirdi viegli palika. Nākošajā dienā atkal visas satiekas un pļāpā. Otrā sieva saka: - Vot, izstāstīji vakar šito par tām olām, man arī vakarnakt šitāds murgs rādījās, itkā manam vīram olas aukstas. Pamostos, pataustu - siltas. Kā akmens no sirds novēlās. Satiekas trešajā dienā. Pirmās divas normālas, bet trešā sasista visa vienos zilumos, roka ģipsī. Pirmās divas prasa: - Kas ar tevi notika? - Nu vecenes, sastāstījāt te visādas lietas par olām!!! Es arī to murgu nosapņoju, ka manam vīram olas aukstas. Pamostos, taustu - tiešām aukstas. Es gandrīz noģību. Te pēkšņi pamodās Janka mans un prasa: "Eu, sieva, tu ko?" A es viņam prasu: "Janka, a kapēc visiem večiem olas siltas, bet tev aukstas?".
|