man bija divas smukās mīkstās vācu lelles ar blondajiem matiem - dvīnes. bet vārdu nebija. katrā spēlē saucu viņas savādāk. vienīgais, kuram bija vārds bija no čehoslovākijas slepeni divās daļās ievestais leļļu puika Miks. Mikam bija krāniņš un caurumiņš plecā - ja pa to iešpricēja ūdeni, Miks čurāja. Tā nu abas dvīnes parasti sacentās par blondā prinča uzmanību un iespēju skatīties, kā viņš čurā. Vienai no dvīnēm bija gaiši rozā kleita, bet otrai gaiši zila. Pa abām viņām bija viena kalpone - nēģeriete (plika ar mežģīņu gurnu apsēju). Tā nu viņi dzīvoja visi četri pēc labākajām feodālo apspiedēju tradīcijām līdz brīdim, kad man uz mēnesi nācās pārcelties uz slimnīcu. Līdzi paņēmu to dvīni, kurai bija gaiši zilā kleita. Kad braucu mājās nezinkāpēc man neļāva viņu vairs vest atpakaļ un dvīne rozā kleitā uz visiem laikiem iemantoja Mika mīlestību kā arī kalpones uzmanību...
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
![[info]](http://klab.lv/img/community.gif){kind=small}
