|
| 29. Sep 2008 @ 08:58 |
---|
Tas bija sen, sen, ne jau gluži piektajā gadā, bet vēl krievu laikos. Tai vasarā pēc Černobiļas sprādziena mūs klase aizbrauca uz Ļeņingradu. Izmitināja mūs atpūtas namā Leņingradas pievārtē. Dzīvojām vienā namā ar Černobiļas bērniem. Ļoti jaukiem ukraiņu bērniem. Viena meitene man pat uzsildīja ūdeni, kur matus nomazgāt, jo siltā ūdens nebija. Tagad domāju par to. Manai skolotājai Kreitai pēc daudziem gadiem sākās vēzis. Labi, ka Rīgā gadījās daktere tieši viņas skolniece, deguna kaulaudus izņēma un cilvēks tika glābts. Vakar piezvanīju vīramātei un runājām par lupatām, viņa pastāstīja, ka jāiet uz rengenu fotogrfēt savus aizdomīgos kaulus un vēl, pieminēja, ka nelaiķe profesore Preimāte jau savā laikā teica, ka Černobiļas īstās sekas izpaudīšoties tikai pēc desmit gadiem. Tādas tās lietiņas. Bet es jau neko nesaku, visi mani vidusskolas klasesbiedri četrdesmitgadnieki vēl dzīvi un veseli. Kā tādi Černobiļas burkāni :) |
Es atceros, ka mans papus pilnīgi ar kliegšanu pēc Černobiļas avārijas lika mums dzert jodu. Nu, es pieņemu, ka gan jau tas būs nācis par labu.
|
From: | zum |
Date: |
29. Septembris 2008 - 12:11 |
|
|
|
(Link) |
|
Noteikti, jūras zālēs arī šamā ir daudz.
..pēkšņi nobeidzās elektroniskais rokaspulkstenis [Elektronika-5, darbojās uz 2-ām tablešbaterijām], pulkstenītī iestājās "īsslēgums", un viena baterija uzsprāga.. Tai laikā biju СА, netālu no Minskas, Борисов ["Печи"].
.. un tad vēl no sakarnieku mācību daļas ieradās jaunietis, kurš avārijas laikā dzīvoja 90 km zonā. PSRSavienībā diagnoze "staru slimība" tad [un vēl labu laiku pēc Č] bija "aizliegto" sarakstā, tas ir - tāda diagnoze vienkārši oficiāli nebija.. lai gan puslīdz droši savu radiācijas devu puisis jau bija saņēmis..
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |