| 29. Aprīlis 2005 |
|
Kad man bija kādi 12-13 gadi, es gāju keramikas pulciņā. Mums bija ļoti jauka keramikas skolotāja Maija Baņķiere. Viņa bija stingra, bet laba. No sākuma mēs daudz virpojām un veidojām no māliem viskautko. Arī tādas medaļiņas ar globuspuķi un balodīti vidū Olimpiādei Maskavā. Tad bija regulāri aizsprūdusi izlietne. Viņa tik bārās un bārās, lai nemazgājam mālus izlietnē, bet mēs mazgājām. Nu ne jau tīšām. Bērnelim taču nav lielas atšķirības vai tie dubļi vai māli. Rociņas jāmazgā, un mazgā tik.
Vēlāk mēs sākām apgleznot visu ko. Šķīvīšus, flīzītes. Tad bija tāda akcija Rīgā, ka to sienu, kas bija skvēriņā pretī Bērnu pasaulei, kur tagad tas itnekādais "Matīsa Centrs", lika ar bērnu apzīmētām, aplicētām flīzītēm. Daudzus gadus vēl tur stāvēja flīzīšauseklīši. Vēlāk uzcēla priekšā kooperatīvu būdas un kafejnīciņu. Bet es jau palielu dēlu vedu parādīt savu flīzīti.
Nu ja. Bet toreiz Baņķiermaija bija dabūjusi ļoti dārgās un deficītās keramikas krāsas, kuras bija jālieto cik tik taupīgi vien var. Jāatjauc ar ūdeni un jāuzklāj plānplānā kārtiņā. Skolotāja teica, lai zīmējam to, kas mums vismīļākais, tuvākais šķiet. Man topā bija zaķi. Biju iemanījusies uzzīmēt zaķi samērā līdzīgi īstam un aktīvi tiražēju viņus visos iespējamos veidos. Tad nu es zīmēju Lieldienu zaķi pie krāsainu oliņu ligzdas. Beāte no manas klases tikko bija izlasījusi grāmatu "Jātnieks bez galvas" un cītīgi izzīmēja šo jātnieku. Vēlāk gan skolotāja tomēr lika uzzīmēt jātniekam arī galvu. Vienai meitenei (neatcerosa viņas vārdu) bija mazais brālis līdzi, no sagatavošanas klasītes, šķiet. Viesturs. Nu ļooooti apaļš puisītis. Bet tāds mīļš un sirsnīgs. Viņš ļoti cītīgi zīmēja. Skolotāja pēc kārtas kādam kaut ko piepalīdzēja un ik pa brīdim skaļā balsī atgādināja, ka krāsas jāņem mazmazlietiņ un otiņas kārtīgi jāizskalo pēc katras krāsas. Apstaigājot galdus, pie Viestura viņa apstājās šokēta un nikna. Viesturs cītīgi triepa tīru dzeltenu pleķi blakus jau uztrieptam neatšķaidītas brūnās krāsas pleķim. Viņa niknā balsī prasīja: "Nu un ko(!!!!) tu te zīmē?!!!" Viesturiņš gardu siekalu pilnā balsī atbildēja: "Kartupelīšus ar gaļiņu" |
| Vakar pēkšņi atcerējos | 16:31 |
|---|
|
Tas varēja būt 1990. vai 91. gads. Bija naprjažonka ar papīru: grāmatas iznāca ar dzeltenīgi-iebrūnīgām lapām - tā kā ietinamā papīra. Avīzes tāpat. Šokolādes nevarēja nopirkt... šņabis un cīgas uz taloniem...
Bet ne jau par šo ir dziesma;) Bija tāda avīze "Pilsēta", regulāri to pirku: asprātīgi teksti, foršas karikatūras un ārkārtīgi prikolīgi krogu apraksti. Tie, patiesībā, tur bija visinteresantākie. Un man ir tik žēl, ka nesaglabāju NEVIENU "Pilsētas" eksemplāru:(((
Vai kādam gadījumā nav aizķeries kas tāds? Gribētu pāršķirstīt, nokopēt:) |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}