|
| 7. Jun 2005 @ 23:04 |
---|
a mēs reiz ziemā ar korefāniem no pagalma tuvējā noliktavā paņēmām katrs tik daudz vārāmās sāls paciņu, cik varēja panest un uzkaisījām uz netālās slāvu vidusskolas slidotavas. nākamā dienā aukstums pamatīgs, ausis konkrēti salst, a šie iebrien līdz potītēm tajā ledus zampā un spriedelē: laikam otķepeļ! beidzās ne pa jokam, uz čeku sauca, stāstīja par tautu draudzību un partizāņiem
Man tikai čeku piesolīja skolas direktore, kad vienam sīkajam par mutes brūķēšanu iedevu iekšās. Izrādījās, ka tas maita nemaz nav latvietis, bet čista krievs- vienkārši mums tuvākā krievu skola 18 km attālumā bez regulāras satiksmes uz turieni. Aiz to šis arī runāja latviski bez akcenta un krieviski ar grūtībām- tiesa tas viņam nepalīdzēja, pa muti dod pēc padarītā, nevis pēc pases ;-)
es gan pabiju Stabu ielas pagrabos un pa muti ar no shiem dabuuju :(((( par to, ka botas karogkaartii uzvilku /ieprieksh gan karogu lejaa nolaizhot/... :/
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |