laikabedre - Komentāri

a mēs reiz ziemā ar korefāniem no pagalma tuvējā noliktavā paņēmām katrs tik daudz vārāmās sāls paciņu, cik varēja panest un uzkaisījām uz netālās slāvu vidusskolas slidotavas. nākamā dienā aukstums pamatīgs, ausis konkrēti salst, a šie iebrien līdz potītēm tajā ledus zampā un spriedelē: laikam otķepeļ! beidzās ne pa jokam, uz čeku sauca, stāstīja par tautu draudzību un partizāņiem