cietās desas plānās šķēlītes lika uz mēles un ļāva lai tauku gabaliņi lēnām kūst. Sāļi kūpinātā garša pielipa pie pirkstiem un to bija žēl mazgāt nost. :) Vistrakāk bija, tad, kad kādas slimības dēļ varēja palikt majās un tad cietā desa ledusskapī sauca un vilināja tik stipri, ka vakarā no tās bija palicis tikai pats galiņš kopā ar kaunu, ka noēsts nedēļai paredzēts gardums. :)