scibologs:
Lambetvoku (mīlīgu sauktu par Lambetu), vismaz pagaidām varētu minēt kā izcilu piemēru kā uzsākt, attīstīt un noturēt krogu, neskatoties uz konkurenci- uzsācis ar lētu, taču kvalitatīvu ēdienkarti un labu apkalpošanu, pusgada laikā izveidojot lojālu klientu loku, tas pakāpeniski ēdienkartei pielika dārgo galu, saglabājot makam draudzīgas paēšanas iespējas un kvalitatīvu dienas piedāvājumu. Un lai jūs nemaldina viegli senilais iestādījuma nosaukums, viesmīļu tērpi vai interjers (un tam konsekventi pieskaņotā mūzika)- Lambets ir lieliska vieta, kur iedzert labu alu, paēst dienas pusdienas vai aizvest draudzeni/draugu vakariņās.
Sakiet, nu kur vēl jūs ēdienkartē vasaras sezonā atradīsiet 3 (!!!) aukstās zupas, divas labas izlejamā alus šķirnes (užavnieks un tērvetnieks), kvalitatīvu dienas ēdiena piedāvājumu (ar 2 izvēlēm- veģetāriešiem un gaļēdājiem) par Ls 2.50 (divi ēdieni + dzēriens), kur vēl tēju jums pasniegs kanniņā svaigi uzlietu, nevis glāzē ar papīra prezervatīvu? Un tas viss vienā vietā, nu kur vēl? Porcijas Lambetā ir tik lielas (dienas ēdienam gan mazākas), ka zupu un otro apēdot, jutīsiet, ka ir par daudz. Trīs ēdienus nolocīt spēs tikai pārmērību cienītāji.( Kontakti un darbalaiks )
Verdikts: Lieliska izvēle brokastīm, pusdienām un vakariņām. Pietrūkst tikai open-air, lai tajā, alu sūcot, dīki vadītu vasaras vakarus.

scibologs:
Ja šis iestādījums atrastos mežonīgajos rietumos kovboju laikos, nav šaubu, ka pirmais ko es šodien tajā nošautu, būtu pavārs. Viva pretendē uz "īstu meksikāņu virtuvi", taču, ja nu jums ir ienākusi prātā doma apēst kaut ko meksikānisku, ejiet labāk uz Iguānu, Klondaiku, galu galā kaut vai uz A-suni vai Čarlito, taču ne uz Vivu. Manis ēstais buritos sastāveja no divām pankūkām (ok, tās vēl varētu nosaukt par tortilām), kurā ietīta gaļa (kādu var izcept ja nu mājās bez sāls galīgi nav nekādu citu garšvielu) un dīvaina paskata (oranžs!), konsistences un garšas siers (kas labāk iederētos uz rīta siermaizēm vai vēl labāk uz restorāna Viva sienām). Zem tortilām ir (saldi, ak kungs!) dārzeņu salāti, kuros lieliski var sagaršot Bonduelle zirnīšu un marinētās kukurūzas sulu. Un pie visa tā viens (marinēts un maigs!) čili pipars. Tas viss ir ietūckāts mazā četrstūrainā podiņā (līdz augšai un vēl pāri malām), kas stāv uz neliela šķīvja- kā atzina viesmīle, ēst no tā neesot īpaši ērti, un rekomendēja labāk izbērt visu šķīvī, tad vismaz iespējams operēt ar nazi. Tas viss garšoja tā, it kā to būtu taisījusi mana mamma PSRS laikos bez atbilstošajām garšvielām un visnotaļ aptuvenām zināšanām par to, kā buritos gatavot.
Interjers samērā nesakarīgs, nez kāpēc vakaros griežas diskobumba (wtf?) lai gan dejot tur nav kur (mūzika gan varētu piederēties meksikāniskam iestādījumam). Viesmīle, protams, aizmirsa aizdedzināt svecīti, kas atradās uz galda. To visu varētu paciest, bet mīlīši- ja jums nav jēdzīgas virtuves, tad nav vērts tērēt naudu "elitārām" kastītēm rēķinam, kurās neviens negribēs atstāt dzeramnaudu.
Verdikts: Otrreiz iegriezties man drosmes nepietiks