Krogi

Iepriecinājumi un sarūgtinājumi


Dorian Grey @ 13:23

[info]dzeina:
Paslēpies sāurā ieliņā netālu no Doma laukuma, Dorians Grejs nebūt neliek aizdomāties par Vailda morālo briesmoni. Gluži otrādi - labsajūta garantēta, it īpaši, ja strādā blondā viesmīle. Ēdienkarte nepiedāvā plašu izvēli, taču tieši tas liek domāt par katra ēdiena kvalitāti. Pagaidām gan lietātas tikai uzkodas, jo nācies iegriezties samērā vēlu, taču tās bija izcilas - gan laša kūciņas, gan kastaņi... var paņemt arī plati pie vīna, kas, nudien, atšķiras no siera plates vulgaris.
Samērā regulāri tur notiek modes skates, ko gan vēl nav nācies ievērtēt. Brīvdienu vakaros par muzikālo apskaņojumu gādā DJ, kuriem var stiept arī savas plates.
Cenu līmenis vidējais. T.s. mājas vīna pudele - sausais čīlietis -, laikam Ls 13. Vai nu ļoti aptuveni Ls 13. Alus izvēle - Valmiermuiža pudelēs, izlejamais - Piebalga. Var jau būt, ka arī vēl kaut kas, bet nešķita uzmanības vērti.

Vietas gan Dorianā ir samērā maz, kompānijā vairāk par četriem nav ieteicams ierasties. Toties divatā - ideāli.
 

Noasa grillbārs uz AB dambja (Kapteiņa Enriko vasaras terase) @ 13:29

[info]dzeina:
Kamēr ierastās Kapteiņa Enriko pulksteņa telpas Antonijas ielā tukšas un klusas, savukārt solītā iestāde Alunāna/ Pumpura (laikam) ielu stūrī nav atvērta, uz AB dambja Enriko ar visu pulksteni atklājis vasaras vēstniecību - uz peldošās galerijas "Betanovuss" klāja. Nu labi, uz klāja ir virtuve, lielākā daļa galdiņu atrodas uz paša dambja, izkārtoti vairākos līmeņos.
Viena no veiksmīgākajām sabiedriskās ēdināšanas vietām Rīgā - it kā esi centrā, tomēr apkārt zaļumi kā laukos, pēc izvēles, skaties uz Vecrīgas panorāmu, vai kādu citu pusi :) Tiesa gan, tā apmeklēšanai labāk izvēlēties siltāku laiku, jo lielākā daļa galdiņu tomēr ir galerijas/ baržas ēnā.
Ēdienkartē piedāvājums ekselents - pārsvarā grilēti ēdieni, taču šo to atradīs arī veģetārieši. Tikai skāde - garšīgākās lietas (kā līnis) pazūdot jau pēcpusdienā. Tā nu nomēģinājām gaspačo (ņamma), kā arī vistas krūtiņu ar baziliku, zemenēm un timiāna sviestā ceptiem jaunajiem kartupeļiem. Mājas vīns dabūjams glāzēs arī, es dodu priekšroku puslitra karafei. No dzeramajiem aliem vismaz uz mūsu ierašanās brīdi bija palicis tikai Valmiermuižas pudelēs. Dienas pirmajā pusē vēl esot arī izlejamais. Cenas - vidusmēra. Cerams, ka brīdī, kad krogs ieskriesies vasaras sezonai, būs kļuvis skaidrāks, cik dienā nāk cilvēku, un cik produktus/dzērienus pasūtīt. Un vēl tur ir forša oficiante. Bet labāk tur neejiet, man nākamreiz būs škrobe, ja visi galdiņi būs aizņemti!
 

Murales Berga bazārā @ 13:39

[info]dzeina:
"Murales" sevi prezentē kā Sardīnijas virtuvi, un nav pamata šo apgalvojumu apstrīdēt, jo (shame on me) attiecīgajā Itālijas reģionā bijusi neesmu. Interjers - psihedēlisks, atgādina bērnu rotaļistabu, līdz ar to labāk siltākos laikapstākļos sēdēt ārā (tur var arī pīpēt :)). Vai arī mēģināt ietrāpīt vienā no nedaudzajām sienas nišām un norobežoties no ārpasaules.
Bijām ne gluži vakar, tagad cenšos atsaukt atmiņā piedāvājumu - visvarāk garšas kārpiņas atceras sīpolu zupu. Krietni savādāka, kā, piemēram, "Neiburgā", taču arī ļoti garšīga. Tik, ja nepatīk izmirkuši plāceņi, labāk palūdziet, lai pavārs maizi zupā neiemērc. Savukārt picai ļoti īpatnēja mīkla - šķiet, ka gatavošanā pievienots gan piens, gan olas. Tiesa gan, garnējums varēja būt bagātīgāks. No dzērieniem - ir gan izlejamais vīns, gan alus. Vispār, samērā piemērota vieta ģimenes pusdienām. Kā vieta "pasēdēšanai" vakarā - nu tā.
 

Nekādu problēmu, Doma laukums @ 14:19

[info]dzeina:
Ak, nav jums nekādu problēmu? Aizejiet uz Doma laukuma "Nekādu problēmu", pašas atradīsies. Kā vakar ar kompānijas biedriem spriedām, šajā iestādē iegriežamies ar apskaužamu regularitāti - reizi gadā. Biežāk, nudien, nav vērts. Šoreiz pat nepārbaudījām, kas īsti ir ēdienkartes piedāvājumā, taču ar to var iepazīties viņu mājaslapā. Un, pat ja uzrunā kaut kādi ēdieni, vai alus par Ls 2,50 (wtf?), joprojām vērts apsvērt, vai doties uz turieni.
Jo sarunāties normāli nav iespējams. Pozicionējuši sevi kā "muzikālo restorānu", "Nekādu problēmu" piedāvā vidējas kvalitātes karaokes dziedoņu cienīgus muzikālos uznācienus, turklāt nenormāli "pārgrieztus". Apkalpošana haotiska - sirdsapziņas pārmetumi, neatstājot dzeramnaudu, nav. Atsevišķs stāsts varētu būt par t.s. "labierīcībām", taču, tā kā šī komūna ir veltīta gastronomiskām baudām, šoreiz atturēšos.
 

Krogi

Iepriecinājumi un sarūgtinājumi