| Mārcis Bērziņš |
[23. Sep 2026|03:28] |
Atcerieties tādu dročītāju kā ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) nulle? Tas frīks pirms padsmit gadiem aizgāja no darba LR1, lai varētu dzīvot pie mammas un 24/7 edžot, masturbēt, skatoties interneta porno.
Es, būdams lētticīgs, to humanoīdu piesaistīju savam šīs vasaras ierakstam, ieskaitīju avansu, un viņš mani uzmeta.
Tikai pēc tam no Rudaka uzzināju, ka to kropli ar visu mammu izlika no dzīvokļa, un viņš tagad ir bomzis. Cilvēkiem, kuri no manis izkrāpj manu dzīvības avotu (vienalga kādā formā) es vēlu izplēnēt. |
|
|
| |
[22. Sep 2026|19:05] |
Šovasar Mančesterā vai Liverpūlē bija epizode, kur viens onkulis paklupa aiz bruģakmens, un nogāzās. Mēģinot būt paraugpilsonis, es piesteidzot klāt, lai palīdzētu viņam piecelties. Manu roku sagrāba divas spēcīgas rokas, un uzvilka sevi augšā. Cik interesanti, es nodomāju - rokas viņam ir tik stipras, bet kājas viņa vecumā vairs neklausa.
Kāpēc es šo epizodi atcerējos šodien? Es biju pie fizioterapeita, lai pasūdzētos par visām savām hroniskajām traumām. Saņēmu nosūtījumu uz kāju masāžu, un kaudzi instrukciju par to, kā trenēt lielus un mazus kāju un pēdu muskuļus. Ar visu aktīvo dzīvesveidu, izrādās dažas lietas ir jātrenē specifiski. Es varbūt neceru bizot kā pusaudzis līdz sirmam vecumam, bet tomēr mēģināšu nebūt tas onkulis, kas klūp uz līdzenas vietas. Es nevairos no palīdzīgas rokas, bet tā ne vienmēr var būt pieejama, un arī gūžas operācijas nav kaut kas, uz ko es gribētu tiekties jebkādā perspektīvā. |
|
|
| fulcrum |
[22. Sep 2026|12:07] |
|
The longer the hammer, the greater the force. The harder you swing it, the harder it hits. |
|
|
| incidentu |
[22. Sep 2026|12:07] |
|
Savlaicīgi ziņoju par incidentu. |
|
|
| |
[21. Sep 2026|17:38] |
|
Ceru, ka leitesti ir ded pa permanento. Galu galā šīs ir dienasgrāmatu portāls nevis civilizācijas nišu socializācijas centieni. Mēs visi būtu pilnīgāki, ja komentāri būtu off by default. |
|
|
| |
[21. Sep 2026|16:07] |
|
Uzpeldēja ziņa, ka ASV, balstoties uz nepatiesiem mākslīgā intelekta ģenerētiem izlūkošanas datiem, kaut kad maijā gandrīz nogremdēja Ķīnas kuģi. Kruta, ka viņiem ir tāds ģeniāls aizsardzības ministrs, kas bīda "AI first" politiku. Visa tā retorika par to, ka lietas notiks pašas, mums atliek tikai pielāgoties mainīgajai pasaulei, ir tāda huiņa. Skaidrs, ka mēs nevaram mainīt dabas likumus, un mēs pielāgosimies, ja mums uzkritīs virsū meteorīts, kas noslaucīs no zemes lielāko daļu cilvēku, bet ja mēs paši uz savu rīcību skatāmies kā uz dabas stihiju, tad ir dirsā. |
|
|
| |
[21. Sep 2026|14:37] |
|
Publiskā skola ir kā tehnokrātisks gāzes kambaris, cilvēka dievišķās dzirksts apslāpēšanas galvenais mehānisms. Jebkura autentika tiek iemīta zemē, nospļaudīta un nozakāta ar mērķi mainīt indivīda iekšējo balsi - lai tā sāk iztaujāt pati sevi. |
|
|
| |
[21. Sep 2026|15:15] |
e-pārvaldnieks galīgi jobnulsja
dubultkodus viņiem, lai nosūtītu ūdens rādītājus
nē, nu moš viņus tur noskamoja kāds
un kāpēc rezultātā traģiskais hamlets tagad esmu es
security systems solutions no sfēras
ja jūs uzlauž vienreiz - rakstiet divas paroles
ja jūs uzlauž divreiz - rakstiet trīs
valstī pilns ar IT speciālistiem saucas |
|
|
| meklējot vēsturisku sadarbības partneri |
[20. Sep 2026|18:50] |
|
Liste ar kino, kam man jāiziet cauri jaunas audiovizuālās pieredzes vārdā (vēlme uzbūvēt kaut ko lielāku par sevi): - The Cabinet of Dr. Caligari (1920) - 77 min, Germany, Robert Wiene
- Der Golem wie er in die Welt kam (1920) - 76 min, Germany, Paul Wegener & Carl Boese
- The Phantom Carriage [Körkarlen] (1921) - 107 min, Sweden, Victor Sjöström
- Entr'acte (1924) - 20 min, France, René Clair
- L'Inhumaine (1924) - 122 min, France, Marcel L'Herbier
- Ballet Mécanique (1924) - 16 min, France, Fernand Léger & Dudley Murphy
- A Page of Madness (1926) - 60 min, Japan, Teinosuke Kinugasa
- The Unknown (1927) - 50 min, USA, Tod Browning
- The Passion of Joan of Arc (1928) - 81 min, France, Carl Theodor Dreyer
- The Fall of the House of Usher (1928) - 50 min, France, Jean Epstein
- The Seashell and the Clergyman (1928) - 40 min, France, Germaine Dulac
- Man with a Movie Camera (1929) - 68 min, USSR, Dziga Vertov
|
|
|
| septembris |
[20. Sep 2026|18:06] |
līdz šim manas vienīgās personīgās atmiņas saistībā ar Skyforger bija no kkāda 2000. gada, kad Kabatā notika viņu albuma prezentācija un mēs (es neatceros, kas tie "mēs" bijām) sēdējām uz Peldu ielas apmales un dzērām. koncerts mums nekādā ziņā neinteresēja, bet tur bija tusiņš un pilns ar cilvēkiem - tikpat piedzērušiem kā mums.
kopš vakardienas manām, ar Skyforger saistītajām atmiņām ir piepulcējies tas, ka ar Līgām pH3 iesildījām viņu soldoutu Kokaru zālē.
gāja labi. tā kā K Grab-ēja Berlīnē, viņa vietā spēlēja Dāvis - mums bija veseli 4 mēģi, no kuriem 2 bez situminstrumentālista. bija interesanti, jo, lai gan Dāvis kopumā spēlēja to pašu, ko K, viņš ir liriskāks, citur liek uzsvarus un galu galā arī pedāļi pavisam citi.
kad spēlēja Skyforger, ārā pie ieejas kurzemnieks "ar plašu sirdi" (to viņš pats teica), kurš esot gaismojis Skyforger Zvērā, iedeva man 10 EUR, jo gribot atbalstīt vietējos māksliniekus - Līgu uzstāšanos gan viņš bija nokavējis. vēl viņš gribēja mani iepazīstināt ar Kapli, jo Līgām esot jāspēlē Zvērā.
+joprojām nebeidzu būt amazed kāds tīrradnis ir Guntis. |
|
|
| septembris |
[20. Sep 2026|16:41] |
|
AKDIEVS KĀ MAN IR APRIEBIES LIETUS!!!!! |
|
|
| |
[20. Sep 2026|09:37] |
Kino bija tāds posms, kad mīlestība bija gatava pārvarēt ētiskus, sabiedrības normu un veselā saprāta šķēršļus. Dažas filmas no deviņdesmitajiem labi varētu derēt dzeršanas spēlei, kad ir jāierauj šots katru reizi, kad tev gribās iekliegties - consent! Ar to es gribēju teikt, ka es atceros naratīvu par to, ka iniciatīva ir vīrieša atbildība, un pašpārliecinātība vienmēr uzvar.
Tomēr kas kaiš vīriešiem, kuriem šķiet, ka viņu aktīva vai pat psihotiska rīcība iekaros sieviešu sirdis? Kā var no divām sarunām par augošām degvielas cenām uzburt liktenīgu vīziju par happily ever after, un veikt darbības šīs vīzijas iespaidā? Es saprotu, ka divpadsmitgadīgs pusaudzis var būt apmaldījies savās sajūtās un empātijas trūkumā, un tā viņam varētu būt pirmā mācība viņa turpmākajā romantiskajā dzīvē, bet tik pat labi tie var būt arī vīrieši ar bērniem un sievām. Un būtu ērti viņus salikt visādās sociālās un vērtību kastītēs, bet relatīvi nesena pagātne mums demonstrēja, ka inteliģetais liberālais burbulis nav pasargāts no šīs parādības, un vīrieši stipri pēc pusmūža veic visādus pusaudzīgus gājienus. Es pie tam neesmu pret pusaudzīgiem gājieniem mūža garumā, bet ir starpība, vai no tā ciešs latenas stabs, tevis paša veselība, vai kāds cits cilvēks. Man šķiet, ka spēja izvērtēt savas rīcības sekas un uzņemties atbildību ir fundamentāla pieauguša civlēka īpašība.
Ironiskā kārtā šo visu sanāk rakstīt tad, kad fonā rēgojas ziņas no Filadelfijas - tas gadījums, kad dzīve delivero ļaundarus no multenēm un b-filmām. Es domāju tīri vizuāli. |
|
|
| mana ciba in a nutshell |
[19. Sep 2026|18:44] |
|
Mana ciba rieksta čaumalā
|
|
|
| Par kino. Seriusly non forgettable kini |
[19. Sep 2026|15:48] |
| [ | Mūzika |
| | Slayer - Divine Intervention | ] |
Nezinu cik ilgā laika posmā mērot, bet rakstīšu tā: pēdējā laikā skaistākā, pati pasakainākā filma, kas pat nedaudz arī ir par mani (un tevi) ir superīgākā dark fantasy filma:
Savukārt, tikpat neaizmirstama, iespējams pati pati visdisturbingākā šausmene,kādu nācies izbaudīt ir:
Not for everyone. Took me by surprise. |
|
|
| par manu Gnozīni |
[19. Sep 2026|15:55] |
|
Tieši šī Satī Gnozīne ir mani aizkustinājusi visdziļāk, jo es to uztveru kā romantiskuma personifikāciju mistificētā realitātē. Romantiskums un cerības nots, kas retos brīžos pavīd cauri mistērijas miglai. Kā uzplaiksnījums, kam tavi sensori tika spodrināti jau kopš pirmo reizi iemīlējies vai, nezinu, nodarīji kādam ļoti, ļoti pāri.
|
|
|