| The Dreamers, *** |
1. Nov 2004|11:38 |
tulīt mani sitīs un gānīs, bet ko tur padarīsi...
varbūt vainīgs šoreiz bija great expectations sindroms, kas kādu brīdi nebija darbojies. ar to gribu teikt, ka šāku šo gabalu skatīties ar ļoti labām priekšnojautām. man likās, ka tas būs tiešam kas labs un grandiozs. tā rezultātā pēc kādas pusstundas es biju vīlies.
visu laiku bija sajūt, ka tulī tulī būs, jo bija visi priekšnoteikumi - kas var būt labāks atmosfēra radītājs kā Parīze, vizuāli labi derīgi un pieskaņoti aktieri, dekorācijas, pat stāsts. galu galā sanāca nevis filma, bet epizožu apvienojums. visas kā viens sākas ar to "nu tik būs" sajūt un beidzas... beidzas nekā. lielā mērā vainīgi manuprāt bija aktieri, jo kaut vai tajās "mīlestības" ainās - nu kur tur mīlestība? auksti kā zivis ibio. pa vidu tiek iemestas demostrācijas, bet nevis tā, lai papildinātu atmosfēru, bet lai salauzto to, kas radusies no iepriekšējā lūzuma brīža. tā nu sanāk gandrīz labi...
apēdiet mani. |
|