Nekad nebiju lasījis kādas filmas scenāriju… Līdz šim – izlasīju Silent Hill filmas 2004. gada 26. oktobra scenāriju – redakciju, kura savā būtībā ir daudz tuvāka filmas izejas avotam - spēļu oriģinālajam stāstam. Negribētos man spoilot potenciālos interesentus, tamdēļ izvairīšos minēt to, kas tad ir tas atšķirīgais starp šo redakciju un galaproduktu. Varu vien minēt tās aptuvenās vietas un lietas, kuras ir mainītas, izsakot arī savu viedokli par tām. Uzlieku uz austiņām skanēt Akira Yamaoka radītos skaņdarbus (483) uz Shuffle un lasu scenāriju, gūstot citādāku ceļojumu šajā pilsētā, reizē gūstot tīkamu ieskatu filmu veidošanas pasaulē. 148 ainas 114 lapaspusēs un 10700579 baitos iekš .fdr faila (lasāmais ir konvertēts .pdf formātā) – aizraujošs lasāmgabals vienam vakaram.

1) Citādāks filmas sākums – pavisam citādāks. Sākumā tiekam daudz tuvāk iepazīstināti ar meitenītes slimību un to, kas tiks darīts tās ārstēšanas nolūkos. Jāpiezīmē, ka arī slimība ir citādāka;
2) Mēdz būt citādāki tēlu portreti;
3) Ir citādāka arī tālākā ievaddaļa – ir mazāk, reizē vairāk interaktivitātes vecāku starpā, citādāk izspēlēti notikumi degvielas uzpildes stacijā un ir pavisam citādāka bēgšanas aina – ap šo vietu iezīmējas, autoruprāt, labākās scenārija idejas, kuras tika izmantotas gala produktā, t.i., 2004. gada scenārijā varam lasīt par to, kas notika 2006. gada filmā – nedaudz citādi, tomēr pazīstami un izspēlējami galvā, izmantojot Christophe Gans un Roger Avary radīto 2006. gada materiālu par 2004. gada scenārija vizualizēšanas pamatu, tādējādi, lasot to, iegūstam savu privāto filmas seansu galvā, kurā mīt dzīvīgi attiecīgo tēlu dialogi un balsis un spilgti atmiņā saglabātas vietas, u.tml. T.i., ja scenārijā teikts, ka runā Rose, tad viņas balss ar visu intonāciju un personību arīdzan prātā skan, hehe;
4) Gribētos teikt, ka, lasot šo darbu, rodas vēlme kaut tik šis un šis būtu iekļauts galaproduktā, tādējādi padarot to par tuvāku oriģinālmateriālam – sevišķi tās ainas ar pilsētu galvenajā lomā, kura šajā 2004. gada darbā ir izspēlēta vairāk, elegantāk. Tāpat šādas sajūtas rodas, lasot vairākus Otherworld ieskicējumus un notikumus šajā Silent Hill vienā no spoguļrealitātēm. Šeit mums ir daudz spēcīgu ainu, kuras es labprāt labāk redzētu tās ar Konami ultimātu (par maz vīriešu, pievienojiet) radītās sekcijas vietā, kur dalību ņēma meitenītes tēvs Chris un inspektors Gucci, – vairākas spēcīgas ainas, kuras pastāsta par Otherworld būtību un eksistenci. Inspektora un vīra sekcijas šajā scenārijā nav;
5) Patīkami, ka arī reliģiskais kults oriģinālajā scenārijā ir bijis citāds – māāāzliet tuvāks spēlēs atainotajam reliģiskajam kultam, lai gan joprojām eksistē pārlieku liels akcents uz kristietības sastāvu Silent Hill reliģiskā kulta receptē – pārlieku, hmm, amerikāniski, kas reizē ir gan ieguvums (spēles notikumi = japāņu gaumes notikumi kādā ASV pilsētiņā), gan zaudējums (tālāk no spēles kulta);
6) Dažas ainas, kuras ir galaproduktā, ir ieskicētas šajā scenārijā, taču tikušas pārstrādātas – dažreiz labāk, dažreiz sliktāk, nekā varētu izlīst iz pieturēšanās pie oriģināla. Potenciālā sliktākuma piemērs – vēl vairāk ekspluatēts soģis. Krietni vairāk, lai gan dziļi zem šīs izmantošanas ir ierakts tā mērķis, kas ir pavisam tuvs avotam – sodīt par pašu neapzinātajiem pārkāpumiem.

Šīs būtu apmēram galvenās atšķirības, kuras Silent Hill universa ~60. (± HVZcik) laišanu caur sevi padara par aizraujošu un interesantu esam – beigu galā ir patīkami redzēt atšķirības tik ierastajā un mīlētajā universā vai, piemēram, uzzināt, ka scenārijā bija paredzēts, ka citu starpā tiks lietoti Maglight lukturi. Nākamo derētu izlasīt Jacob’s Ladder scenāriju, hehehe.


Diskusija par scenāriju un tā lejupielādes links:
http://www.silenthillforum.com/viewtopic.php?t=19269&postdays=0&postorder=asc&start=0