| Dreamers, ***** |
[25. Okt 2004|12:26] |
1968. gads. Parīze, studentu nemieri, Metjū, amerikānis kurš atbraucis uz Franciju mācīties franču valodu satiek 2 cilvēkus, brāli un māsu, kuri tāpat kā viņš ir apmāti ar kino skatīšanos. Viņi dzīvo savā realitātē, savā izpratnē par dzīvi, savā izpratnē par intīmo dzīvi.
Ļoti interesanta, aizraujoša, neprognozējama Bernando Bertolučī (Pēdējais tango Parīzē) pēdējā filma. Iesaku visiem laba kino cienītājiem, nenožēlosiet. |
|
|
| Paps |
[25. Okt 2004|19:32] |
Personīgi man filma kļuva par īstu pārsteigumu. Līdz šim īpaši par krievu kino nebiju jūsmojusi, jo piederu tai paaudzei, kas to īsti vairs nesaprot. Un tos pa visu Rīgu izlīmētos plakātus vispār nepieminēšu… Tie man tik tiešām bija dabesījuši.
Bet par pašu filmu…
Likās, ko gan labu var gadīt no filmas, uz kuru ieradies uz divu roku pirkstiem izsakāms skatītāju skaits? Varbūt man vienkārši laiks tāds ne visai pagadījās- agra darba dienas pēcpusdiena.
Filmas darbība risinās starpkaru periodā. Dāvids ar savu tēvu dzīvo Tuļičā, mazpilsētā kaut kur Maskavas-Kijevas pasta vilciena maršrutā. Vijole un talants ir viņa atslēga uz citu, labāku pasauli bez despotiskā tēva, aprobežotajiem pilsēteles iedzīvotājiem un visu tik ierasto un apnikušo.
Maskavas mūzikas konservatorija, mīlestība, jaunība, skaistums, tēvs kā apkaunojums partijas priekšā, valdošās iekārtas netaisnības, ebreju slaktēšana, kara absurds, sāpes un vārga cerība tuneļa galā…
Jo vairāk es domāju, kā labāk izteikt filmas būtību, jo vairāk saprotu, ka nav jēgas. Vai nu to redzi un sajūti pats, vai arī turpini klīst pa ielām un besīties par kārtējo stulbās krievu filmas plakātu.
Tiešām- iesaku!
P.S. Kino "Rīga" līdz 28.oktobrim |
|
|
| Bridget Jone's Diary |
[25. Okt 2004|21:36] |
| [ | Mūzika |
| | Hevia - Busindre Reel | ] |
Viena no labākajām komēdijām, kuru esmu redzējusi. Jā, varbūt neticama. Jā, varbūt nedaudz pārspīlēta.
Bet, mīļās dāmas, būsim godīgas - kurai gan nav jautri skatīties, ka
pasaulē ir kāda sieviete, kas rīkojas vēl muļķīgāk un izgāžas dažādās
dzīves situācijās vēl traģiskāk, un pīpē un dzer vēl vairāk, nekā mēs
pašas (?). Un, protams, neskatoties uz to visu, tomēr pamanās atrast
Viņu. The Big. Lielisko. Vienu Vienīgo.
Mans novērtējums: ***** (no 5)
|
|
|
| |
[25. Okt 2004|22:21] |
|
Ja kāds ir redzējis Dot The I, varbūt padalīsaties iespaidos? Ir vērts skatīties? |
|
|