| Paps |
25. Okt 2004|19:32 |
Personīgi man filma kļuva par īstu pārsteigumu. Līdz šim īpaši par krievu kino nebiju jūsmojusi, jo piederu tai paaudzei, kas to īsti vairs nesaprot. Un tos pa visu Rīgu izlīmētos plakātus vispār nepieminēšu… Tie man tik tiešām bija dabesījuši.
Bet par pašu filmu…
Likās, ko gan labu var gadīt no filmas, uz kuru ieradies uz divu roku pirkstiem izsakāms skatītāju skaits? Varbūt man vienkārši laiks tāds ne visai pagadījās- agra darba dienas pēcpusdiena.
Filmas darbība risinās starpkaru periodā. Dāvids ar savu tēvu dzīvo Tuļičā, mazpilsētā kaut kur Maskavas-Kijevas pasta vilciena maršrutā. Vijole un talants ir viņa atslēga uz citu, labāku pasauli bez despotiskā tēva, aprobežotajiem pilsēteles iedzīvotājiem un visu tik ierasto un apnikušo.
Maskavas mūzikas konservatorija, mīlestība, jaunība, skaistums, tēvs kā apkaunojums partijas priekšā, valdošās iekārtas netaisnības, ebreju slaktēšana, kara absurds, sāpes un vārga cerība tuneļa galā…
Jo vairāk es domāju, kā labāk izteikt filmas būtību, jo vairāk saprotu, ka nav jēgas. Vai nu to redzi un sajūti pats, vai arī turpini klīst pa ielām un besīties par kārtējo stulbās krievu filmas plakātu.
Tiešām- iesaku!
P.S. Kino "Rīga" līdz 28.oktobrim |
|