Cinisms ir vienīgā iespēja izdzīvot, ja liktenis uzmet virsū pārāk daudz smaguma un sāpju.

ar smīnu pret asarām.

yes and no.

ir, kas stāsta, ka smagumu ir paredzēts atvieglināt, un tas esot jādara ar citu cilvēku palīdzību. (tas bij sarkastiski domāts; šeit jau runā ciniķis, noplucināts, bet ne nobeigts ideālists)
vai cinisms nesagrauž cilvēku? ..vai tas nenodara pāri, ja nav īsti spēcīga ideālista, no kura pārtapt?..

ja apakšā nav ideālista, manuprāt, ciniķis vienkārši paliek par bezjūtīgu masku iztukšotam un salauztam cilvēkam.

cinisms ir kā zāles pret milzīgajām skumjām, ko rada vilšanās pasaules netīrībā un ideālu sabrukšana.