Nē, es neesmu vīlusies attiecībās. Cilvēkos arī ne. Tikai - nu, dumi kaut kā.
Mani uztrauc tas, ka ar katru mirkli vientulība kļūst neizturamāka.
Un tas, ka *gruzīties* nav pieņemts. Jā, man ir kauns, ka es tāda. Man ir kauns, jo kraušanās tomēr ir vājuma pazīme. Īpaši, kad tas ir tik ilgi un atkārtoti. Un tas mani iekrauj vēl dziļāk.

Comments

es varētu pilnībā parakstīties zem pirmās rindiņas. iespējams, arī otrās. jā.
es te centos kaut ko ierakstīt. Trīs reizes izdzēsu.

mani glābj pašironija. Bez tās sen būtu beikta.
Ō, jā. Pašironija :)