Nu kā tas var būt, ka esot kopā ar vienu no vislabākajiem cilvēkiem, ko jebkad esmu pazinusi, joprojām pamanos šad tad justies vientuļa un nelaimīga?

Comments

Ārkārtīgi uzmundrinoši. Nē, nu es jau saprotu, ka Tev taisnība, un varu saprast/atrast arī iemeslus (īpaši šovakar, kad esmu slima, bet viņam jāstrādā), bet gruzons jau par to, ka nekad nekas nenotiek tā, kā savā galvā esi iedomājies.