Es tālu netiku. Sākumā man tīri labi patika, īpaši tas moments, kur autors atskārst, ka cilvēks ar skatienu pauž ko vairāk nekā tikai ar vārdiem. Visnotaļ jā, tā nudien ir. Taču tad viņš velnišķīgā aizrautībā sāk eksperimentēt ar acu ģeometrijas burvībām līdz mežonīgā ātrumā jau ir nonācis pie secinājuma, ka, ja pareizi atminos - vidējais (vai sākotnējais vai kā tml)acu skatiens ir tibetietim.. Un tad tā acu karte.. Noliku malā to Muldašovu.