Ir Cibā divas grāmatu komūnas: es_shobrid_lasu un lasiitprieks . Katrreiz, kad ziņu lentē ieraugu kārtējo "Es šobrīd lasu" ielikto grāmatas vāku, vieglā pretīgumā noskurinos. Katrreiz, kad ieraugu ierakstu "Lasītpriekā", ar interesi izlasu vismaz pirmo teikumu. Tiesa, ieraksti abās vietās nenoliedzami atbilst komūnu sūtībai:

"Šeit var parādīt citiem, kādu grāmatu tu šobrīd lasi, piemēram, ieliekot grāmatas vāka attēlu,"

un

"Ja pēc grāmatas izlasīšanas tev rodas vēlme padalīties priekā, šī ir īstā vieta. Žanram nav nozīmes, galvenais ir nenoslēpjama patika pret grāmatu. Kā zināms grāmatu recenzijas mūsdienās var atrast cik uziet, tādēļ cienīsim un augstu godāsim aprakstus un komentārus ar personīgu attieksmi. Nekautrējaties pie raksta pievienot arī bildi ar grāmatas vāku."

Te arī tā atšķirība: "Lasītpriekā" ir domas par izlasītām grāmatām, bet "Es šobrīd lasu" domāts dižošanās tieksmes apmierināšanai — edz, es lasu, turklāt grāmatu, turklāt kādu! Vai grāmata tika izlasīta, vai tika izlasīts kaut vai līdz 17.lappusei — to komūna neprasa. Kur nu vēl, vai pēc izlasīšanās radušās kādas domas, un, kur nu pavisam, apliecināt domu rašanos, daloties tajās ar citiem. Paņēmu rokā, iebliezu vāku, ja daudz, pievārēju 1.nodaļu, ķeŗos pie nākamās. Iznākumā "Lasītpriekā" šogad ir trīs ieraksti, bet "Es šobrīd lasu" — divdesmit pēdējā mēneša laikā, no tiem viens, gods kam gods, ar aprakstu par izlasīto.

Pieļauju, būs, kas iebildīs — bet es taču kārtīgi un godīgi izlasīju līdz galam, un visādas domas man radās. Ticu, bet tad, lūdzu, aplieciniet to kaut vai 140 vārdos. Gaidīšu.