erebush - Komentāri

reizes, kad esmu dzērusi viena, atmiņā varu atsaukt tikai trīs:
man bija gadi 17, vasara, vecāki bija kaut kur prom, vidusskolas draugs atbrauca ar trīs divlitrenēm, divas izpļāva un tad vai nu aizmiga vai aizbrauca. ar šāda veida alu īpašu attiecību man nebija, bet palikušo cisku es izrāvu kādās divdesmit minūtēs un tad arī laikam aizmigu.
pēc diviem gadiem pāris mēnešu nodzīvoju ķengaragā, dzīvoklī ar paklāju pie sienas un ar draudzeni uztaisījām īstu padomju sekciju vakaru - arī ar trīs divlitrenēm (skumji, izklausās, it kā es dzeru tikai divlitrīgo alu). divas izrāvām un braucām uz ļeņigradu, kur viss beidzās galīgi kreizī. viena divlitrene palika skapī, visu aizmirsta. un pēc pāris mēnešiem, tikko izšķīrusies ar draugu un mēģinot sevi nodarbināt ar kaut ko-krāmējot skapi, zem simts lupatām atradu palikušo pudeli, kurai termiņš beidzās tieši tajā dienā. nolēmu to uztvert kā zīmi: pīpēju gultā, dzēru un skatījos komēdiju, kas saucās "šopaholiķe", bet bija tik debila, ka pat dzērums neļāva noskatīties tālāk par pusi.
trešā reize bija kaut kas ļoti garlaicīgs-tabakas namā tajā laikā uz akciju par pāris latiem gāja kaut kāds neticami garšīgs baltvīns, ko tad es viena laikam arī izpirku. pāris pudeles laikam mājās bija, viena zeltainos satīna palagos ar vienu pudeli, velk uz kādu kinky pornofilmu sižetu

un šī laikam ir ceturtā. kompāniju man neviens negrib/nevar sastādīt, tā nu pirms brīža nogāju lejā uz balzāmu un pie sava mīļākā pārdevēja par pēdējo piecīti nopirku vīnu. gribējās šņabi, bet nav tik lielu bēdu

āā, ir vēl viena pusreize-kkad sen ļoti sastrīdējos ar veci un pa ceļam uz mājām nopirku šņabi, sēdēju uz brīnišķīgās valdemāra ielas palodzes, smēķēju cigaretes vienu pēc otras, laistīju šņabi pa puspalodzi, arī glāzē, un balsī raudāju, viss pēc noteikumiem. bet viena nepaliku līdz pudeles beigām, tā ka laikam neskaitās