Te laikam ir neliels pārpratums ar tradicionālo intro/ekstra lietojumu un nzīmi, kādu šiem terminiem piešķīra Jungs. Viņaprāt, introverti nebūt nav asociāli, bet ekstraverti - pārtī animāļi. Jungs pats bija ūber-introverts, kas netraucēja viņam nodarboties ar psihoterapiju, kas ir intensīva socializēšanās forma.

Drīzāk runa ir par to, ka introvertiem vairāk interesē tas, kas notiek viņu pašu galvā (bezapziņā), bet ekstravertus piesaista tas, kas notiek citu galvās. Introverts cilvēks var cauru vakaru runāt par to, ko visu tādu interesantu sadomājis. Savukārt, estraverts var visu vakaru sēdēt un klausīties citos.