Sister Irene O'Connor - Fire of God's Love (1973) ir augsta autsaideru mūzikas pilotāža. Kāda austrāļu māsa, kura Singapūrā kalpoja dievam, izlēma ierakstīt negantu psych folk albumu, inspirējoties no gospeļiem. Lai sludinātu dieva mīlestību. 

nolīdis dziļāk ūdeņos, kur saule vāji iespīd

Tu, neizsakāmais avot,
Tu, absolūtais sākumpunkt,
Tu, radikālā transcendence,
Tu, gaismas emanācija,
Tu, visas radīšanas pamats.

Mēs ar Lauvu savus kaķus nikneimojam pēc atbilstošiem desertiņiem. Gizmo bija Oreo, Bīne līdz šim bija Persiki ar Putukrējumu (vai Plombīru). Bet kopš šodienas viņa ir Burkānkūciņa, un tas viņai tik ļoti piestāv.

Just don’t be a sad fucker, fucker.

Just don’t.

Mans mīļākais albums pasaulē ir "Sapņu paviljons" (Harold Budd / Brian Eno, 1978). Katru reizi, kad es klausos to, man ir sajūta, ka es atdzimstu savas mātes miesās. Es vēlētos kaut es kādreiz spētu radīt tik nozīmīgu mūziku, kas mani aizkustinātu vairāk nekā mūzika, ko esmu radījis vai kas ir radīšanas procesā.

Poll #21760
Open to: All, results viewable to: All

Kurš grupas nosaukums skan krutāk?

Ir jānojauc globālā ciešanu arhitektūra un jāuzbūvē jauna, kurā ciešanas ir nedaudz mazāk.

es jūs šodien uzskatu par mammu un tēti, jo sekoju līdzi kur jūs šodien ejat

Tā kā dzīvē viss ir labi un es jūtos burvīgi, atklāšu jums vienu noslēpumu, ko esmu turējis sevī apraktu, kopš Cibu pameta Deniss.

Es nobijos, ka viss tiks aizvērts, sazinājos ar Inbox un nopirku Cibu.

Tas, ko jūs visi te rakstāt, jau ilgu laiku pieder man.

Biju Mišelas Gurēvičas koncertā. Viņa mani patiesi aizkustināja (kā vienmēr). Centos tikt beksteidžā, lai sarunātu savu dalību viņas pavadošajā grupā (speciāli nācu viss melnā - zilā žakete novilkta un salocīta manās rokās). Es ienāktu beksteidžā ar vārdiem, ka viņi ir absolūtākā pasaules klase. Tad es apsēstos un ar mazliet viltīgu smaidu (it kā zinādams viņas nākošā gada horoskopu) teiktu: “Es nespēju neatnākt un neuzrunāt jūs, mīļie, jo es redzu un es dzirdu savā galvā, kā mana klātbūtne un basa un vietām uz 2. ģitāras paceltu šo mūziku pārpasaulīgā līmenī. Jums jau ir liegi psihodēliska dimensija, pateicoties burvīgajam skotu baritona ģitāras spēlētājam, taču es jums [Mišelai, baritonistam un bundziniekam] piešķiršu 4. dimensiju. Zemes un kosmosa ass faking dimensiju. Straight to fucking Saturms pentagon and back. Tā būs grandiozā kiča pārdoze! Pasaule ko tādu nenūs pieredzējusi!”

Sukas apsargi neielaida mani beksteidžā. Beigās mani kā vienu no pēdējiem izdzina no zāles. Un, ārā pīpējot, sajutos kā sūda stalkeris. Tā sākās mans mājupceļš.

Labi izdejojos.

Mikromotivācijas. Mikromotivācijas ir dzīves laimes un panākumu atslēga.

kāpēc visa mana dzīve ir spicē?

Man kopš 2004. gada 20. janvāra pieder Sviesta Ciba.

uztaisīju plovu. tālu no garšīga. rīsi pārvārījušies līdz putrai, nesaskaņots viss draivs. un arī ēst nevelk.
taču, esi pateicīgs, ka vispār spēju ko pagatavot. aizņēma precīzi Moby - Hotel albumu, kad beidzās pēdējā dziesma "es noliku [apmaisīšanas] karoti"

par cibu izjūtu tikai dziļu pateicību. negribās katram komentēt atsevišķi, bet es tiešām jums pateicos. man šo ļoti vajadzēja

Atzīšos- mīlu savu ģimeni un draugus.