25 August 2019 @ 10:50 pm
labvakar  
nosēdējām pie pusdienu šķīvjiem laikam pāris stundas dārzā un pētījām skatu uz saulē nodegušo mājas sienu. Un manu logu. Piesapņojām klāt terasi, uz to - svaigas trepes, līdz tām - augstu gaiteni. Svētdienas dienā tā drīkst, un vajag; sapnīts ir - skaļi izteikts nodoms ir - plāns ir - re, lietas notiek. Jātēmē labi augstu; cilvēka daba ir nodomus & prasības izpildīt līdz piedodamam atpalikumam, nezinu, procentiem astoņdesmit. Nepiedomātu terasi - neiesāktu gaiteni.
 
 
25 August 2019 @ 05:00 pm
uzzinu_pēdējais  
es esmu tāda bremze. pirms biju izlasījusi komentāru youtubē pie burzum - dunkelheit, sak',

This song is literally called
Darkness - Darkness
How KVLT can you get

man tas nepieleca visus šos gadus :(
 
 
25 August 2019 @ 10:16 am
 
vienādojumos cipari uzrodas un dzēšas, kā acis atveras un aizveras - mēs veidojam attiecības ar dzīvi, ne katru atsevišķo privātpersonu. bet intrumenti ir jā un nē, nezinu, šķiet, ir nē. un tādas garas neskaidras miriādes pašam pie sevis, virzienā no alas.
Tags:
 
 
Current Music: Guts - Aimer sans amour
 
 
25 August 2019 @ 04:57 am
 
Raksīt vispār nav vērts neparko. Nemāku rakstīt rakstīt.
 
 
24 August 2019 @ 08:40 pm
 
Nezinu kā Jūs, bet es acīs redzu, ka 11m soda sitienu neiesitīs.
 
 
24 August 2019 @ 07:54 pm
 
Šodien ar rukšķi pirmo reizi bijām pie jūras, no sākuma negribēja iet iekšā, bet kad es biju droši iebridusi tomēr ienāca. Citās un tajās pašās ziņās man gribas rakstīt tikai par to kā man iet ar sunīti. Sorī
 
 
24 August 2019 @ 07:22 pm
labvakar  
apciemojām vienu vācēju pierobežā. Iznāk pretī sarkanu degunu, mēs ar draugu jūs jau gaidījām, saka. Vēl pagalmā dzīvojas smuki pelēči minči, takām pāri līkst pēdējie flokši, uz sētas stabiem, soliem un citiem stūrainiem spotiem sameistaroti auseklīši. Izrāda mums vairādas būdas ar senlietām: galvenokārt krāmi, bet paspīd arī kāds dārgums. Tuba, piemēram! Piemutnis nav īstais un viens vārsts nestrādā, citādi instruments glīts, bez buktēm, laikam nesen kur izrakts, nav pat noputējis, kā viss cits. Vai pārdodat, prasu. Nē, nē. Tiešām nē? Nu, ja nu vienīgi pret kādu vecu lietu. Ahh, kungs, atvedīšu jums desmit garmoškas! Labi, ka tik veca lieta. Varu palūgt numuru? Ai es zinu tikai pēdējos ciparus...
 
 
24 August 2019 @ 05:57 pm
 
uo, auto lieti noder, lai aizvestu velo uz servisu. vegānfestivālā toties redzējām laimu no "caur ērkšķiem uz" un nopirkām vegāno žāvētu desu. un vegāno pastēti. un arī vegāno sieru. un apēdām vegāno cīsiņu mīklā. karoče, bijām liekulīgi līdz nemaņai :(

a nē, nopirku arī mērci, kas ražota latvijā no latvijā audzētiem pasaulē asākajiem čili pipariem, ko prezentēt deju ind., jo gribu redzēt, vai viņš to pārdzīvos.
 
 
24 August 2019 @ 03:45 pm
 
Pirms pāris dienām pavisam klusiņām iznāca grupas MSK pats pēdējais albums "Anno 200H". Tas ir 2009. gada ziemassvētku ieraksts Tornī un 2011. gada Simona Vecrīgas dzīvokļa aksidentālā sesija. Albums iezīmē grupas morālo norietu, pievēršanos lēto sintezatoru, nowave un spoken word estētikai.

Paldies par apņēmību un darbu Stropu Jurkam, bez viņa tas viss būtu palicis vien mūsu cietajos diskos.


Ja kādam interesē kasetes, es kaut kad dabūšu savas, tā kā varēšu padalīties.
 
 
Current Music: Bromadols
 
 
24 August 2019 @ 12:05 pm
 
Sāpes ir tikai ilūzija.
 
 
23 August 2019 @ 10:54 pm
 
man velk čokuru vēderā no bezgalīgā lēruma iespējamību. kā apzināt visas un izvēlēties pareizo. kā neciest no izpētes, apzināšanās un izvēles neizdarīšanas. kā turēt vērtīgu to vienu, izdarīto
 
 
23 August 2019 @ 10:55 pm
thx soulseek  
kādēļ gan četriem cilvēkiem vienā dienā no manis savajadzējies kādas mazmazpazīstamas bandas diskogrāfiju? Nezinu, bet nojaušu - eju čekot lāst fm un - jā, jauns albums. Priekā!
PIXVAE
 
 
23 August 2019 @ 06:38 pm
 
Aizgāju uz veikalu pēc 2 lieliem sīpoliem. Tā kā bija milzu rindas, iestūmu tos somā un izspiedos gar cilvēkiem līdz izejai. Nākošreiz, kad tur iepirkšos, atdošu tos 20-30 centus, lai viss būtu godīgi.
 
 
23 August 2019 @ 05:31 pm
 
Interesanti, ka man sāp zobi vienā pusē sejai katru reizi, kad izdaru kaut kādu nezināmu lietu. Bet es nezinu, kas tā ir. It kā es būtu tos zobus sakodusi pārāk stipri. Laikam vairs nebraukšu uz Kūcvālu. Pēdējoreiz gulēju mašīnā un pa tās logu redzēju kādus trīs ficukus. Turklāt visi gribēja parunāt par manām problēmām, lai gan man tādu nav. Man tie jūsu ficuki neinteresē. Tak iebāziet viņus kādā papīra smalcinātājā, ja nezināt, kā uzvesties. Lohi bļe.
 
 
23 August 2019 @ 04:20 pm
 
Izrādās, cibā visi audzē matus. Man vienmēr likās, ka te visi, izņemot mani, ir hipsteri.
Tags:
 
 
23 August 2019 @ 03:44 pm
 
ja es apprecētos ar ukraini un aizbrauktu dzīvot uz Ķīnu, vai nebūtu dīvaini, ja es ar saviem bērniem sarunātos latviski?
 
 
23 August 2019 @ 03:02 pm
 
Kuce bļe. Neskaitos es nekādā darbiņā no rītdienas. Manam brālim rīt ir kāzas. Runā kā apdauzīta...
Turklāt rīt ir sestdiena, un es skaitos gandrīz atlaista.
"Tad jūs skaitāties darbiņā, ja"
Bļe, tā ārste ir stulba. Man ir nosūtījums pie LORa, bet viņa to pat neatceras. Zvana un saka, ka man jāiet uz darbu. Viņa to laikam dara pilnīgā randomā, pat neapskatoties diagnozi. Tā i. Galvenais, ka es viņai teicu, ka grasos vērsties policijā, viņa teica, lai piezvanu Skalbju psihologam. Es par aci uztraucos un murgus redzu, viņa man saka, lai zvanu krīzes centram. Tas taču ir pilnīgs vāks. Mēs dzīvojam ļoti debilā valstī. Iepriekšējoreiz man bija izdegšanas sindroms un nedarbojās gremošana. Man izrakstīja... Jā, tieši tā - klizmu. Un lika iet uz darbu pēc dažām dienām. Likumsakarīgi, es no turienes beigās aizbēgu, jo biju staigājošs līķis ar atkarīgu boifrendu. Viņš salauza virtuvi, jo es viņam nedevu zāli. Vienu nedēļu. Jo man nebija naudas. Varbūt meloja. Droši vien, meklēja manus neeksistējošos iekrājumus, kurus iztērēju jau pavasarī, bet taupīju AUTOSKOLAI. Ne reizi vien manas atvilktnes bija izvandītas, kad dzīvoju Vecdaugavā. Viņš domāja, ka nozagu viņam narkotikas, kuras pats gan jau nošņauca. Tā bija pirmā reize, kad apsvēru domu bēgt atpakaļ uz centru, kur vismaz uz mani kliedz tikai vecas narkomānes no kaimiņu dzīvokļiem. Pamazām radās dažādas versijas. Piemēram, kad dzīvoju siltumnīcā, man gribējās mājās. Nemaz nerunāsim par to, ka, kamēr bijām šķirti, viņš pazaudēja visas savas apakšbikses. Kā tas ir iespējams?! Manuprāt, viņš paralēli dzīvoja arī citur. Lai cilvēkiem būtu skaidrs - ne Vecdaugavā. Apakšbikses atradās pēc pusgada, pa vienam pārim. Halooo! Tas nav aizdomīgi? Turklāt tas viss nāk no cilvēka, kurš pirms diviem gadiem mani izmeta no mājas, jo biju satikties ar dzejnieku, intelektuālā bada nomocīta. Es vispār nekur nevarēju aiziet, un tajā gadā bija ļoti daudz koncertu. Vienmēr tas teātris - tu esi slikta, es raudu, man nav telefonā paziņojumi reizi divās minūtēs, bla, bla, bla.
 
 
23 August 2019 @ 02:17 pm
 
Skatos bildes. Ņemot vērā to, ka esmu galvenajā lomā, jāsecina, ka esmu tiešām modele. Wake up! Wake uuuuup! (To es sev, lai saņemtu sevi rokās un nesāpētu zobi)
OH NOEZ! DIS DAY HAZ ALREADY HAPPENED JUDGING BY THE NEWS ON THE BED THE PATTERN EXISTS
It's a trigger, moron. Mnemonic.
Tags:
 
 
23 August 2019 @ 01:48 pm
 
Ir tikai viens veids, kā nesāpēt zobiem - domāt jaukas domas par jaukiem cilvēkiem. Aww!
Vai par nejaukiem. Man ir dažādas teorijas. Sapnī piedāvāju kolēģim vītinātu cilvēku, pēc tam mēs flirtējām. Vēlāk sapņoju par Smashing Pumpkins. Tagad ka celšos, ka dzeršu kafiju, nu tik būs!
Vispār es jūtos kā modele, zobi man arī nav nemaz tik slikti, vienīgi tas fooking trigers, kurš tas ir, Rolands?!
Tags:
 
 
23 August 2019 @ 12:52 pm
 
cilvēki sazinās arī telepātiski.
satiekas - nolasa svarīgākās domas, nodod mesidžu (gribot vai negribot) un tad sāk runāt vārdos.
tikai štelle ir tāda, ka telepātiski mēs nevaram būt manierīgi, sapušķot krāsas vai ko noklusēt. tamdēļ tāda plika saziņa nav modē. labāk jau jaukos vārdus + jauko naudu.

var arī teikt, ka vārdos (tagad) runā tarakāni, kas mūsu galvās.
Tags:
 
 
Current Music: Shadowax - Николай Reptile