man šodiena atgādina pavasari. kaut kādu 2016. gada 1. maiju. toreiz bija kādi +16 vai 20, šodien +5.

bet tas arī daudz ko nozīmē.

beidzot bez cimdiem nesalst, piemēram.
vai ir atgūti gandrīz visi ledāju okupētie trotuāri.
ir gaišs gan no rīta, gan vakarā.
velosipēda ātrumu pārslēgs atkal uzvedas kā ierasts - mazliet neprecīzs. pie -5 vai -15 viņš slēgājās foršāk.

Par labu uzvedību laiž mājās ātrāk.
#kaarlim

Ar Kārli "Labo Dāmu" Biķernieku iepazinos pirms kādiem 19 gadiem. Vispirms sviesta cibā, Latvijas vadošajā blogu portālā, kur Kārlis sāka rakstīt trīs gadus vēlāk pēc manas reģistrācijas - 2007. gadā. Drīz vien iepazināmies klātienē pie Sandras M. viņas Rīgas komunalkā. Sākotnēji man Kārlis nepatika, bet tā bija mana nevis viņa problēma - viņš brīvi komunicēja ar meitenēm, kuras man patika (Irma, Sandra) tāpēc 1.mirklī es viņu uztvēru kā konkurentu un vēlēju viņam sliktu.

Taču ātri vien Kārlis mani savaldzināja ar savu sirsnīgo dabu. Viņam ļoti patika mūsu (Židrūns, Mazie Smirdīgie Kociņi) mūzika, tāpēc viņš arvien biežāk pavīdēja manā draugu lokā, kur es, iepazīstot viņu tuvāk, arī nostiprināju savu cieņu pret viņu kā cilvēku. Atceros, ka viņš bija sajūsmā, kad padalījos ar Židrūna 1.albuma failiem, kurus viņš ļoti vēlējās remiksēt.

Kārli tuvāk iepazinu, kad viņš sāka dzīvot pie manis un manas tā brīža draudzenes Ritas mūsu Lāčplēša ielas 3 istabniekā. Kad atradāmies ilgāku laiku prom, viņš ar prieku pieskatīja mūsu mīļo kaķenīti Elīnu. Ap to brīdi Kārlis manā dzīvē bija nostiprinājies kā spēcīgs un ļoti izteiksmīgs tēls, kuru katru reizi biju priecīgs satikt. Kārlis bija ļoti sirsnīgas un maigas dabas cilvēks. Jebkur, kur viņš atradās, Kārlis izstaroja siltumu un cilvēkmīlestību, tāpēc viņš ļoti viegli spēja nošarmēt citus.

Es vienmēr Kārli jutu to fonā esošo sāpi, to trauksmi, ko viņš ar vieglu sirdi nolika malā, lai baudītu dzīvi. Viens cilvēks ir paredzēts, lai atrisinātu savu pamatproblēmu. Cits ir paredzēts, lai izvairītos no risinājuma, taču, darot to, viņam netīšām var sanākt uzcelt jaunu pasauli, pasauli, kas ir daudz labāka par to, pasauli, kas ir iejūtīgāka, sirsnīgāka un atklātāka.

Katram savs ceļš.

jap, Eiž, tā tam būtu jābūt

RIP malvine_truse. Tiksimies aiz priekškara.

rip malvine_truse

Fanī: https://www.reddit.com/r/ARTIST/comments/1rejslb/trash_dude_at_it_again/

Par laimi uzdūros webā šai bildei, un apcerēju, ka rīt brokastīs būs šovakar vārītie burkāni. Pag... bet kadta es viņus "nogriezu"? Nevaru atcerēties tādu faktu, un tad jau bez šaubām dodos apskatīt posta apmērus. Jauki, ka nelikos trad diendusas snaudā, un zaudēju vien piedegušos burkānus.

Biju uz pirmo "Dieva Amfetamīns, Tu, Imperator" koncertu Rīgā, tāpēc uz otro neiešu, jo vēl jūtu pirmo (tas bija nesen).

Labs muzikālais teiks par Epstīn-sāgu.

Arnis mani uzsēdināja uz DEADSY pirmā albuma. Burvīgs ķīmiskais roks bijušajiem Orgy daiļrades cienītājiem. DEADSY ir izteikti autistiskāka-autsaideriskāka mūzika par Orgy. Manuprāt, viņu mūzikai ir unikāls TY SEAGULL / JOHN MAUS vaibs. Tam kontributē bagātīgais elektrisko ērģelu/synth padu skaņas krāsojums, kas pavada teju katru albuma dziesmu. Iesaku visiem, kuriem patīk jocīga mūzika. Burvīgi dziļš, distortēts taustiņu (teju) sub-bass! Labs hedrūms visās iespējamajās ziņās. Fascinē viņu logo - stilizētas kaula formas... suņu barības cepums? Hmm.

blaaa nu pēdējā laikā sāk hittot sapņi. varbūt jāsāk pierakstīt, bet kuram, izņemot mani, tur ir kaut maz drusku interesants..

Nebiju dzēris Cido multiaugļu sulu padsmit gadus. Sanāca pagaršot šodien - jēziņ, tāda pārsaldināta, lēti garšojoša dzira. Atceros, ka savulaik Cido multiaufļu sula bija īpaša ar savu balansēto garšu un t.s. fruit pulp, ko tā saturēja. Es līdzīgu multiaugļu sulu neesmu baudījis.

Vienā sapulcē izskanēja apmēram tāda frāze: "Šādi uzņēmumi Latvijā ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, un mūsu uzņēmums ir pats lielākais pirksts."

Vēlos pastāstīt par īpašiem sapņiem. Detaļu nebūs, jo detaļas tur ir, un es nekad nespēju atcerēties. Es sūdzos. Tas ir vājprāts. Pilnīgs haoss. Sižeti, telpas, notikumi, personas mainās. Gravitācijā ir kāds noziegums, baiss noziegums. Es to neesmu pastrādājis, bet ceļi aizvedīs uz visiem, arī mani. Supermārketi, Sagruvušas rajona ēkas, Pastāvīgs sprosts, lai kur tu ietu.

Un ar to, es sapņos jūtos labāk nekā nomodā. pagaidām

Saslimst. Nu, tas ir slikts risinājums. Neiesaku. Bet ļoti mainās sexualitāte manā gadījumā.
Es reiz jutos vāji gribēts, un Gunta bija vienīgais ilgais pieturpunkts, man vislaik meklējot citu, "savu". Zināt, ka success bija 0.
Es nezināju, ka esmu gribēts.

Kad saslimu, man kļuva pilnīgi po. Ne rupjību veidā. Man vnk nav ko zaudēt. Un es neesmu pirmais, kas tuvošos, jo neviens te nav idiots.
Bet po pastāv, jo redzams, anyway.

Es neesmu ne sex monstrs, ne vergs. Man ir smieklīgi noskatīties uz lētā cibas gala mēģinājumiem. Sex jums tiešām ir viss? Nožēlojami. Profesionāli nožēlojami.

Cik cool, dračīt ap 6+2=8 gados.
Ap 11 man stāvēja, līdz modos ar slapjām apenītēm. Es dzīvoju ar 2 sievietēm. Mamma jau bija darbā. Vecmamma vilka man nost segu "redz kā krāniņš grib čurāt", Es reizēm modos ar slapjām apenītēm.
Tā bija visa mana sex informācija. Ja krāniņš stāv, tātad grib čurāt. Un nefolk, nedirs, – bet 17 gados (lai jūs čakarētu), ne pirmo reizi mēgināju masturbēt. Bet kādos 15-16, drīzāk 16. Es vnk nezināju pirms tam.

Man patika. 21. feb es nepacēlu G zvanu. Man ziniet, pietiek ar sevi, lai vai kas arī būtu runājams.
Šodien pacēlu. Cilvēks, kurš man neprasot, tērēja milzīgas savas naudas summas manas mammas bērēm, būtībā izdarīja 3/4 no visa, es tikai māju ar galvu. Piezvanīja, neuzbāžoties ar nākamajām detaļām, vnk apjautājos kā es jūtos.

Jūtos vnk. 2-3 dienas dzeru, tad man tas noriebjas, un guļu 2-3 dienas. Gunta zinot mani "nu tad jau pārsvarā". nope. vairs ne tā. mammas spilvens ir lost. esmu viens, un tagd man ir viena vienīga pase.

Vispār stāsts bija par Guntas sirsnību. Man salikās, ka par maz varēja uztvert kontekstu

Zivs nav piedzēries, bet jūtās pietiekami ok. Tura sevi kontrolē. apkalpo un mēreni iepīpē. 14% ir lēni, tik drusku, cik vajag.
Un patīk runāt stafu. "Godovije" man ir bijuši 3x pieaugušā dzīvē, recent 3-4 gados.
Sākam ar bezvainīgāko. Tabaka, un zāle ver vairāk, gādā pārsteigumus. Ieteikums, ja jūties, drīz vajadzēs, neatliec, pirms pīpēšanas nu nekā neatliec. Es pīpēju, tabaku, pilnīgi skaidrs lodžījā. 2-3 dūmi, un ir pizdģec. Es raujos kājās, attriecies pašā tualetē, pie poda, apģērbs jau norauts, bet viss par vēlu.

Divas citas bija pālis. Skaistākais, ka es nogremdēju telefonu, koši dzelteno kā mans cibas fons, tieši starp caureju un biksēm. Go from bright yellow aesthetics to humble relief brown, un iekrīt caurejas kloākā, velkot bikses nost.
Lūk tas man patika. Es tobrīd biju tik ļoti zemu, ka telefons parādīja. Es pasmaidīju. Vēl rāda zīmes, huh