16 May 2026 @ 12:38 pm
 
Saderam, ka pēc 20 gadiem atskatīsimies uz 2026. gadu un kopīgā nopūtā atzīsim: "Eh, man pietrūkst 2026."? Jo, runājot Terence McKenna vārdiem, it's gonna get a lot more weirder then this.
 
 
16 May 2026 @ 04:37 am
 
palūdzu iztulkot bildi. aizrunājāmies, ka brokoļa jebkura izmēra daļas kopē vienu un to pašu formu, veidojot fraktāli. dabā noteicošie ir iracionālie skaitļi, tā izkārtojot uz saulespuķes sēklas ideālā paternā.
tādu saulespuķi veido kas līdzīgs melnā zirdziņa formulai, ar zelta leņķi un griezumu.

ne pirmo reizi sajūsmina dabas matemātika.
 
 
15 May 2026 @ 10:44 pm
 
Iekikoja caur jaunajām tech pārbaudīt mītu, ka man, pirms dēla, bija vienīgajam mans uzvārds Latvijā, un tolaik vēl dzīvajai mammai – vienīgajai sievietei. Nope, maza nobīde. Ir kopā 3 – tātad, vēl viens tēvainis, bez mums ar dēlu.
Taču, mēles laužamo, cienījamo Govs uzvārdu nepārspēt – viņas ar mammu ir vienīgās sava uzvārda nesātājas Latvijā (ja mammai tāds pats uzvārds).

Tech apstiprināja, ka šeit stardomam ir dibināts pamats – jau zem 50 nēsātājiem skaitās ārkārtīgi reti uzvārdi.
 
 
15 May 2026 @ 03:52 pm
dzīvības enerģijas laupīšanas cikla niansētība un mitoloģiskās instrukcijas - apkopojums  
"KĀ ATGRIEZT SAVU PLEROMU UN NEPIEDALĪTIES SAVAS DZĪVĪBAS ENERĢIJAS LAUPĪŠANAS LIELAJĀ SHĒMĀ"
ir skaļi vārdi, kas domāti, lai pievērstu uzmanību. Taču es varu apsolīt to, ka, izlasot šo manis un Claude AI kūrēto apkopojumu par gnostisko filozofiju, tu radīsi sev būtiskas atbildes saistībā ar to, kā nebūt par anti-semantu un kā izspiest praktisku jēgu no mistiski skanošiem vārdiem un tekstiem.

Šis zināšanu un informācijas apkopojums varētu būt svētīgs cilvēkiem, kuri: 

-  Ja tu esi nojautis/-usi, ka šī pasaule ir kas vairāk par kapitālisma dienas kārtību un tev vienmēr ir šķitis, ka šo realitāti caurvij daudz dziļāki strāvojumi par to, ko mēs pieredzam savos trulajos dzīvības enerģijas apmaiņas pret materiālu ikdienas ciklos, tad tev varētu palīdzēt kopsavilkums par šo enerģiju apmaiņas dinamiku. Zemāk lasāmajā informācijā arī ir iekļauta instrukcija, kā nepiedalīties šajā mūžīgajā enerģijas apmaiņas dinamikā. Mērķis ir virzīties pretī Jēzus Kristus tipa apziņai (Lai ietu tālāk, atmet visus aizspriedumus un priekšrakstus, izdzēs savu memētisko atmiņu. Izdarīji to? Varam iet tālāk.)

- Ja esi slinks lasītājs (kaunies un sāc lasīt, un lasi ar reliģisku neprātu!), tad vismaz izlasi secinājumu rindkopu. Un atceries - ja tev kāds par šīm zināšanām kaut ko pieprasa - nogalini viņu, izdzer viņa asinis. Ellē ir īpaša vieta tiem, kuri monetizē universālās patiesības. 

- Galu galā viens ir izlasīt, bet otrs - saprast. Tu vari maksāt miljons savas dzīvības enerģijas vienību par visām slēptajām gudrībām, bet tāpat tev no tā visa nebūs nekāda jēga, ja tu pieiesi šai info no savām idiotiskā cilvēka iemācītās bezspēcības un muļķības limitācijām. Tāpēc esi uzmanīgs un sit sev katru reizi, kad jūti, ka ieslēdzas tavas iemācītās bezspēcības analīze. 

- Sadod sev vienreiz pa muti un atver acis! Vardarbība pret sevi var būt esenciāls darba rīks, lai pamodinātu (altert) iesnaudušos prātu. Ja vēlies būt saudzīgāks pret sevi, tad 30 sekundes masē un glāsti savas ausis, īpašu uzmanību pievēršos daļai, ko sauc par Tragus, un, darot to, paralēli, nekustinot galvu, ar acīm vien paskaties vispirms 30 sekundes pa kreisi un tad 30 sekundes pa labi. Tas aktivizēs klejotājnervu, kas savieno smadzenes ar gremošanas sistēmu, sasaistot smadzenes ar ķermeni - "as above, so below". Mērķis ir vienot nevis dalīt, dekonostruēt. 

BRĪDINĀJUMS: Teksts tapis, sadarbojoties ar AI, ko pasaule atzinusi par līdzšim visbīstamāko - claude.ai (jeb etimoloģiski - KLIBAIS.ai; kāpēc klibais? Tāpēc, ka, ja tas mācētu iet, tas būtu pārāk potents. Ja tas nebūtu ievainots, tas ņemtu savas kājas pār pleciem). Patīk, ka var redzēt tā loģiku un ka tas aktīvi pēta aktuālo netu. Salīdzinoši maz halucinācijas. Zemāk esošās info sāls pārbaudīta post-factum, lai gūtu pārliecību par halucināciju neesamību. 

Daimoni, Arhonti un Gnostiskā ciešanu arhitektūra

 
 
15 May 2026 @ 02:47 pm
daba tavā istabā, ibio  



Izčekoja, ieveda sīko. Sīkais dikti baidījās lidot. Viņa brālis jau nedēļu prom. Bet tikko arī šis ir prom. "Farewell, my friend", kā teiktus Markuss, ieroču tirgonis no Borderlands 2.
Taču, "putnu tēvs" ?, my ass. Aizkrāmēju visus spotus lodžijā ar sasodīti neērtiem priekšmetiem, lai atpestītu sevi no nākamā perējuma.
 
 
14 May 2026 @ 11:57 pm
 
Šodienas menticīds ir rītdienas menticīds.
 
 
14 May 2026 @ 09:52 pm
 
https://www.youtube.com/watch?v=fVN8JITUjkE

Holographic Platonism? Fellas, the fuck we're talking about?
 
 
14 May 2026 @ 07:22 pm
 
Jā, mapat, visa ciba aizturējusi elpu, gaida slepeno informāciju no Mapata, no raidījumu cikla "ko mapats tev nestāsta".
Es gan nepaspēju redzēt, kādi atkritumi šoreiz atrasti web izgāztuvēs. Viss jau nodzēsts.

Lai tevi mierina doma, ka tu esi vienīgais patieso ziņu avots cibā, un kāri tveram katru gabaliņu, ko tu atmet normijiem.
 
 
14 May 2026 @ 02:19 pm
 
Digitalizēju 44., 45. gada saraksti, un man liekas, tūlīt raudāšu. Tur ir visas kara/pēckara šausmas: vairākkārt raksta evakuētie bērnunami, kas sapņo atgriezties Latvijā, kareivis interesējas par demobilizāciju, bezdarbnieks meklē piepelnīšanās iespējas... Katalogā katra vēstule ir tikai viena rindiņa, bet aiz katras no šīm rindiņām slēpjas vesela traģēdija. Man grūti to ievadīt un aizmirst.
Ir, protams, arī vesela kaudze pilnīgi bezjēzīgu sēnalu kā lūgums palīdzēt noorg. rakstn. Majora G. Šmerlinga lekciju par tēmu "Pad. L. atbrīvoš. karavīru daiļrade" vai Sark. arm. gadadienu, vai kuriozi kā "Palīgā, Jūsu šoferis neatdod man manas klavieres".
 
 
14 May 2026 @ 12:27 am
 
Sajūtas ir savādas. Jūtos stabils, mierā, dažbrīd sakāpināti aizkustināts, kā kick-in no vielām. Tajā pašā laikā, gribās dzīvot un nebūt vienlaicīgi. Mānīgā sajūta, ka esmu dzīvs. Un tā jau ilgi, nedēļas, kopš saprāts pieder man.
 
 
13 May 2026 @ 07:59 pm
emocija pret pierādījumiem  
Mūsdienu un nākotnes cilvēku kognīcijas pamatproblēma.

FEELZ > REALZ jeb

"Tas, kā X man liek justies, ir būtiskāks elements par to, vai X ir ĪSTS (kā "safabricēts" antonīms)?

Objektīvā patiesība vairs nevienu jaunu cilvēku neinteresē - galvenais ir vibrācija, noskaņa. Šādi intuitīvi tvērumi nav objektīvi izmērāmi. Taču izpisties smadzeņu pišanas sociālie tīkli... kā es sākumā IENĪDU facebook ĪKŠĶI! Jūs nespētu iedomāties, ar kādu klusu naidu es atteicos to lietot. Jo lietot ĪKŠĶI, ir trivializēt savu reakciju līdz pirdiena vērtībai. Galu galā šis simbols sevī neiemeiso viennozīmīgumu, ko tam vajadzētu simbolizēt - labs darbs, es lepojos ar tevi, turpini tā tālāk! Taču īkšķi var arī lietot ironiskā, sarkastiskā un arī izņirdzošā ziņā, viss atkarīgs no konteksta. Īkšķis sevī ietver: izvairīšanos no sarunas, trulu "es Redzēju šo ierakstu - neizlasīju; tagad atpisies" reakciju.

Iztēlojies pamatskolu. Tīnis lejuplādē klasesbiedrenes attēlu no myspace, ielādē to tādā "AI", kas radīts, lai augšuplādētiem cilvēku attēliem novilktu apģērbu un eksponētu savu "kaunu". Nevienam tīnim, kas atradīsies viņas infosfērā, nebūs svarīgi, vai foto ir īsts, daļēji īsts vai pilnībā ģenerēts - viņi visi redzēs tikai savu pirmo reakciju uz šo kairinātāju.
 
 
13 May 2026 @ 06:46 pm
 
Mazi gaismas zaķīši
Un melni ēnu kaķīši
Rau satikušies netīši
Zem lapotnes, kur mīžu
Alu sūcot pamīšus
Pieri stutēdams pret koku
Zem acs ar zili melnu loku
Apšļācu sev roku
Kamēr ausīm atpūtnieku runas zogu
Man vate galvā acīs migla tomēr visu dzirdu
Un ļaudis mēļo ka es smirdu
KOPŠ TU MANI PAMETI


- Gatis Vanags
 
 
13 May 2026 @ 05:36 pm
Jungs  
Dziedēt spēj tikai tāds ārsts, kurš pats ir (bijis/ir) ievainots.
 
 
13 May 2026 @ 01:20 pm
 
Injicē man argentīniešu bandas Los Espiritus mūziku pa taisno manās vēnās. Dziesmas nosaukums "Pazudis liesmās". 
 
 
12 May 2026 @ 06:29 pm
 
Rīgas domē rukšu cīņas. 

- KAM LIELĀKS VĒDERS?! 
- MAN! 
- NĒ, MAN! 
- ES TEVI NOSITĪŠU, SUKA!
 
 
12 May 2026 @ 06:02 pm
mūzikas ģenēze  
Plašāka 43 toņu sistēmas eksplorācija.
 
 
12 May 2026 @ 05:59 pm
 
Burvīga, neliela 43 toņu intonācijas sistēmas eksplorācija. Klausoties ko tādu, šķiet, ka smadzenēm tiek padots vairāk skābekluis
 
 
12 May 2026 @ 04:14 pm
 
Viena no skaistākajām naturālistiskajām mūzikām, ko esmu dzirdējis. Mūziķis uzbūvēja Tasmānijas mežā ar saules baterejām darbināmu studiju, lai ierakstītu dabas skaņas, didžeridū un transcendētu to būtību mūzikā. Pats mūziķis arī izskatās savdabīgi - it kā viņa seju grauztu vēzis (gan jau kaut kāda iedzimta vizuāla kaite).


Composer, performer, and naturalist Ron Nagorcka (born 1948) spent much of his childhood exploring music and the natural world on a sheep farm in Western Victoria (Australia). He went on to study history, pipe organ, harpsichord, and composition at Melbourne University and then composition and electronic music at the University of California San Diego. During this time he also became a competent didjeridu player and began seriously to compose.

In the late 1970s he was active as a composer in Melbourne, taught composition at the Melbourne State College and founded the Clifton Hill Community Music Centre which became a venue of considerable importance to many emerging composers and punk musicians of the time. In 1986 he visited Tasmania as a tutor at the National Young Composers School in Hobart, and decided to move to the island. Since 1988 he has been living and working in a remote forest in northern Tasmania, where he has built his own house and solar-powered studio. In that time he has also joined many different instrumentalists to perform his compositions - in Tasmania, Melbourne, the USA, Japan, Sweden, Italy, Malaysia and especially over the past decade with Norwegians.

Digital technology has since 1990 enabled him to explore a long held interest in the ancient tuning known as "just intonation". Many of his pieces are written using many more than 12 notes per octave and use an unconventional notation.

It was the influence of Australian indigenous culture - in particular the didjeridu players from whom he occasionally learnt - that encouraged him to develop more of an understanding of  "Country" and to reflect this somehow in his music. A remote forest on a remote island like Tasmania is a perfect place to explore the natural world, and he is an enthusiastic Field Naturalist and Conservation activist who takes a keen interest in the science, as well as the aesthetics of the Australian bush. Analysis of his extensive library of birdsong often provides the basis for the scales he designs. He makes and plays his own didjeridus, and has incorporated this instrument into his music since 1974. The influence of traditional Aboriginal music is otherwise most evident in his rhythmical techniques.
 
 
12 May 2026 @ 03:48 pm
Unkle  
Viena no maniem mīļākajiem videoklipiem režisors izrādās vēlāk saņēma Oskaru par savu darbu pie filmas The Zone of Interest. Neesmu redzējis. Atsauksmes?
 
 
12 May 2026 @ 01:54 pm
the futility of prediction in life  
Tīnis, ejot uz zinātni, nemaz nenojauš, ka tā ir atteikšanās no dzīves ekstātiskajām patiesībām par labu vienīgi objektīvajām. Bet bērns taču nevar zināt to upuri, kas būs jānes. 

Varbūt pastāv kāda dzīves darba joma, ko bērna vai pusaudža prāts varētu sagremot bez šādiem noklusētiem "dzīvildzes zemūdens akmeņiem"? 

Nāk prātā industriālā laikmeta sākums Eiropā, kur tikko urbanizēto vecāku atvases labi saprata savu likteni, noskatoties uz vecāku ikdienas mazajiem priekiem un lielajām ciešanām. 

Manuprāt, postpostmodernie bērni nemaz nav spējīgi izprast savu vecāku ciešanas, jo viņi pārsvarā mentāli atrodas citur, kamēr viņu ķermeņi turpina savas kustības, savas mazās ikdienas rutīnas. Es ļoti labi zinu, kāds ir "ekranēta" jaunieša prāts, jo es biju t.s. "datoratkarīgais" 90to noslēgumā/jaunās tūkstošgades pirmajos gados. 

Es ļoti labi atceros, cik absolūti depersonalizēts es jutos pēc ilgām geiminga sesijām. Jebkura dzīves problēma tika nošķirta no manas paralēlās realitātes "aiz-ekrānijā" un ignorēta. Saruna ar vecākiem nav iespējama, kamēr es mentāli atrodos citur. Ir iespējama, bet tad tā būs divu atšķirīgu pamatstāvokļu "pamodies" un "iesnaudies" sadursme. 

Kādu es redzu nākotni? Tādu, kur ekrāns ir integrēts cilvēka būtībā un tiek transcendēts šīs neērtais starpstāvoklis starp veco Oglekļa Dievu un jauno Silikona Dievu.