Man turpretī škiet, ka marihuānas legalizācija ir diezgan prognozējama lieta pati par sevi. Piemēram mēs varam iedomāties ka tā palielinās lietotāju skaitu un sabiedrība varbūt kļūs nedaudz pielaidīgāka un varbūt pat tā pavājinās alkohola stingrās pozīcijas tirgū. Varētu būt arī kādas kultūras transformācijas. Neuzskatu, ka tā radikāli kautko mainīs. Pasaule ir pārāk neprognozējama jau bez kādas leglizācijas. Lai gan šis jautājums man īpaši nozīmīgs neliekas, es tomēr balsotu par.

Galīgi nepiekrītu jautājumā par halucinogēniem. Vispārīgi skatoties elastīgāks prāts varētu veiksmīgāk saskatīt struktūru haotiskā pasaulē. Cilvēcei būtu tikai noderīgi ja gudri cilvēki lietotu vairāk psihodēliķus. Psihodēliķi ir unikāli ar to, ka spēj piegādāt to lietotājam svaigas idejas. Savā ziņā tavs salīdzinājums ar krievu ruleti te varētu derēt - daudzas lodes varētu būt tukšas, jo šīs jaunās idejas atšķirās pēc to noderīguma un iespējamā pielietojuma. Tāpēc svarīgi lai cilvēks spētu atšķirt kura ideja ir noderīgāka un kurai veltīt laiku arī ārpus psihodēliskās pieredzes. Ja ideja strādā labi arī praksē to var parņemt arī pārējā sabiedrība.Tapēc psihodēliķus redzu kā katalizatoru intelektuālai, decentralizētai pasaules pārveidošanai.
Ja cilvēku prāti masveidā kļūst par informācijas kara upuriem, ja tos vada valdību un spēcīgu organizāciju propogandas mašīnas, tad sociālā transformācija, ko izraisa hierahiskās varas struktūrās neierobežotas psihodēliskas pieredzes, izskatās, kā veselīga alternatīva.

Ko tieši tu domāji ar to ruleti un gudriem cilvēkiem?

(Reply to this) (Thread)

Jā, man arī radās jautājums - kāda ir bijusi Tava pieredze ar halucigēniem, ja reiz uzskati, ka MDMA ir vienīgā "kaut cik drošā un garīgo izaugsmi veicinošā"? Varbūt pastāsti, kas tieši Tevi noveda pie šāda secinājuma?

(Reply to this) (Parent)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas būtu piemērs, kāpēc nevajadzētu lietot halucinogēnus, vai arī tu tam tiešām tici?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nav runa par ticēšanu vai ne. zinu.

(Reply to this) (Parent)

Ķermeņu formas un tilpuma maiņu sauc par deformāciju. Atbilstīgi tam, kā mainās ķermeņa forma, deformāciju sauc par stiepi, spiedi, lieci u. tml. Izšķir trīs veidu deformāciju: elastīgo jeb atgriezenisko, plastisko jeb paliekošo un sagraušanu. Jebkura deformācija ir atkarīga no deformējošā spēka lieluma. Lai palielinātu ķermeņa izmērus vai mainītu formu, ir jāpalielina deformējošais spēks. Tātad ķermenis pretojas deformācijai jeb, citiem vārdiem sakot, šādi izpaužas deformācijas pretestības spēks. Deformācijas pretestības spēku sauc par elastības spēku. Elastības spēka modulis ir tieši proporcionāls ķermeņa deformācijai (Huka likums).

Fel = kΔx,
kur Fel – elastības spēka modulis,
Δx - pagarinājums vai saīsinājums,
k – elastības koeficients, bet atsperēm to sauc par stinguma koeficientu.
Stinguma koeficienta SI mērvienība ir ņūtons uz metru (N/m). Stinguma koeficients ir atkarīgs no ķermeņa izmēriem, formas, kā arī no materiāla.

(Reply to this) (Parent)