bet nu ipomejas ir labaakas, no šīm arī man bija nelabums, kautgan apēdām ar draudzeni katrs pa kārtīgi miltos samaltām 8 sēklām, pirmstam vēl krietni daudz aliņš un zaļums, tā kā jau pirmstam biju gabdrīz komā. Nu pirmā pusotra stunda- eiforijā, tad divas stundas "es nevaru paelpot, es nomiršu" un gļuki paša sātana stiprumā, pēctam vēl līdz rītam runājos pats ar sevi un lēcu neexistējošā (nu vismaz priekš pārējiem) futbola laukumā. Visu nākamo dienu pat pēc gulēšanas mēreni gļuki, bet toties prieks par dzīvi kopumā, draudzenei gan raudu upes un motivācijas zudums.

(Reply to this) (Parent)