Migalkas un bubamara

"Pats par sevi saprotams, ka Verneram bija līdzi brošūra Ja sāksies karš, un brauciena laikā viņi abi to šķirstīja. Brošūra tajā pavasarī bija izdalīta visām mājsaimniecībām, un jaunais izdevums bija ilustrēts ar zīmējumiem, kas precīzi rādīja, kā jāizturas dažādās kritiskās situācijās.
Priekšvārdā bija lasāms: neviens jau neapgalvo, ka karš sāksies, bet tam Verners nepievērsa nekādu uzmanību. Viņš savā slimīgajā fantāzijā jau bija izlēmis, ka karš tīri vienkārši ir jau ceļā. Ja sāksies karš bija pilnīgi nepieciešama lasāmviela, citiem vārdiem sakot, Verners lasīja skaļi šo kara katķismu un demonstrēja dažādus trauksmes signālus. Viņš nosvilpoja gatavības trauksmi ar atkārtotiem īsiem pūtieniem, tad pusminūtes pauzi un atkal garu vienlaidus signālu; viņš nosvilpoja gaisa trauksmes suģestīvo, maujošo toni kāpjošā un krītošā augstumā, un viņš nosvilpoja arī “briesmas garām”.
Zēni jau vakarā bija mājās un jutās mazliet vīlušies, katrā gadījumā Verners. Nekas nebija izvērties tā, kā viņš bija iedomājies. Viņš bija cerējis uz lielgabaliem, dūmiem, bumbām un granātām, tieši tāpat kā būtu karadienestā. Bet viņi nedabūja redzēt pat ne lielgabalu dūmus. Cilvēki bija spēlējuši futbolu un grilējuši desiņas tāpat kā izbraukuma dienā brīvā dabā ar skolasbiedriem."