Oi, šitās diskusijas....
Pirmkārt, kuros darba sludinājumos šodien parādās algu cipari??? Lūdzu piemērus. Pat valsts iestādē, kad gāju pieteikties darbā, vispirms sagaidīja, cik es nosaukšu intervijā un tad pateica, cik paši var atļauties.

Otrkārt, ja es piedāvātu darbu, tad ciparu pilnīgi noteikti nerakstītu. Kaut vai tāpēc: atnāk sarunas laikā džeks, kurš tā kā pēc kvalifikācijas ir ņemams, bet no pirmā iespaida es viņam neuzticos. Nu nemaksāšu viņam uzreiz tūkstošus - pierādi sevi vispirms un tad parunāsim. Vai arī - ja cilvēks būs ūberkruts un tieši tas, kas man vajadzīgs, es 2 min laikā izlemšu viņā investēt vairāk, nekā pirms intervijas biju rēķinājusies. Vai arī atnāk čika ar lielu entuziasmu un gatavību par pārsimt latiem strādāt. Man kāpt sev pāri un teikt, sorry, es biju domājusi tev tūkstoti maksāt? Privātuzņēmumiem ir tā lieliskā iespēja VIENOTIES par samaksu.

Treškārt, a ko, krīze beigusies, ka darba nosacītie meklētāji sāk īdēt par "nav darba alga norādīta"?

Ceturtkārt, nafig es te izglītoju par darba devēju sugas psiholoģiju. Ejiet, aplauzieties, vai arī sēdiet uz savām 2000 Ls algām. Komentāros snobiski d**t latvieši vienmēr ir pratuši.

[Sorre, ka mans šums trāpīja uz aardark. Neņem tieši personiski, jo mans komentārs ir mērķēts visiem, kas cer uz paplātes pasniegtiem dream-job.]