vai ne, man reizēm liekas, ka sūtu tās vēstules melnajā caurumā. ehh. ko padarīsi. aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa, apnicis man šitais. ap-ni-cis.
Visvairāk besī tās standarta atbildes, ka šoreiz nē un saglabāsim CV citai reizei. Bet kad aizsūti CV tam pašam potenciālajam darba devējam pēc mēneša citam amatam, tad tas pats cilvēks tevi aicina uz pārrunām. Tad kāda vella pēc tu rakstījis, ka saglabāji manu CV un vienalga nezvanīji?! Tātad patiesībā nekāda saglabāšana nenotiek, tikai raksta kaut kādu bulšitu.
JA kaut ko uzraksta, tas jau ir labi :D ir tādas firmas, kas šķiet relatīvi zolīdas un sakarīgas, bet i ne pīkstiena nedod. ne elektroniska, nekāda. vienkārši tu-tū. vovo, labi, ka šito uzrakstīji, man vieniem čabuļiem jāaizsūta šistas, nekas, ka šiem vienreiz jau sūtīju. kkad vasarā.
Mierrrrīgi! Ja lielāka firma, tad: a) iespējams, ka meilu saņem vairāki cilvēki un vari trāpīt uz citu, b) pat ja trāpīsi uz to pašu, tad ir iespēja, ka neatcerēsies un iepriekšējais meils būs izdzēsts, c) pie lielas plūsmas var pat mēģināt uz vienu amatu divreiz pieteikties- nedaudz pamaini CV un aidā! tāpat nepiefiksēs ;-P
tāpēc mēs vēl esam bez darbiem. un Tu varbūt arī nenopūlies ar darba piedāvājumiem, kuru prasībām acīmredzami neatbilsti un esi samērā godīga, rakstot pieteikuma vēstules? ;)
:DDDDDDDDDD es tieši vakar sāku prātot, ka vajadzētu sākt rakstīt dzeju kaut kādu tajās pieteikuma vēstulēs. vienkārši jautrību sākt taisīt un cauri :D
aha, man gan allaž bail, ka par to var nākties atbildēt seju sejā, un man var neizdoties turpināt vēstulē iesākto tēmu.. :D tev nesāk kaitināt, kad kādreiz ierunājies par pieteikuma vēstulēm un tevi sāk mācīt cilvēki, kuri paši atraduši darbu caur paziņām vai arī tā īsti nekad nav tās vēstules rakstījuši.. man parasti nedaudz sagādā problēmas, ko rakstīt, ja nav dots prasību saraksts, nedod dievs kādam pēc padoma iejautāties...
es par šito arī nesen iedomājos. nevar tač būt, ka, rodoties vakancei, šamie ņem rokā mapi ar CV un skatās cauri? kāds ir CD noilgums? (tad labāk nerakstīt datumu virsū..) dažkārt tie standarti ir īsti smieklīgi, bet es vienreiz saņēmu no Fontes tādu, kur nopriecājos - vismaz atkāpe par atteikuma iemeslu bija rakstīta akurāt man! (es mēģināju, kaut arī zināju, ka man ir viss, bet ne izglītība)
reizēm tas melnais caurums rodas, jo priekšniecība nevar izlemt, kad vispār aicinās uz parrunām un ko darīs. Manā gadījumā priekšniece lika meklēt sev vietā cilvēku, bet tagad ir izdomājusi, ka pati pārņems daļu pienākumu un diezvai ņems kādu vietā