Tā kā manas tiešās intereses ir t.s. 'overunity' procesi, apgaismošu Tevi ar vienkāršu piemēru, kas palīdzēs ilustrēt, kur viņi salaida dēlī.
Attiecībā uz ģeneratoriem, saules baterijām, siltumsūkņiem un citām sistēmām eksistē jēdzieni 'lietderības koeficients' (COP) un 'sistēmas efektivitāte'. Un šobrīd šie abi jēdzieni ir pilnīga putra. Sistēmas efektivitāte ir visa enerģiju konkrētās sistēmas izejā pret visu enerģiju no jebkādiem avotiem, kas ieplūst sistēmā. COP ir visa enerģija sistēmas izejā pret to ko TEV tajā sistēmā jāieliek, lai viss darbotos. Ņemsim par piemēru tādu progresīvu lietu kā gaisa siltumsūknis. Apgrieztais ledusskapis.
Siltumsūknis darbojas ar elektroenerģiju, kura tiek izmantota siltuma savākšanai no apkārtējās vides. Sacīsim, izmantojot 1 daļu elektroenerģijas, tiek savāktas 3 daļas siltuma no apkārtējā gaisa. Taču pieņemsim, ka siltumsūknis ir gauži sūdīga ražojuma un zudumi tajā sasniedz 50%. Tad lūk, ko mēs iegūstam - COP=1+3=4/1=4 jeb 400%. Turpretī EFEKTIVITĀTE ir tikai 0.5 jeb 50% jo siltumsūknis palaiž vējā pusi no visas enerģijas (2 daļas no 4ām), taču izejā tik un tā dod vairāk siltumenerģijas, nekā ieejā pievadītā elektroenerģiju. Starpība nāk no apkārtējās vides. Protams, sistēmās ar COP<1, lietderības koeficients ir skaitliski vienāds ar sistēmas efektivitāti un tāpēc šie divi jēdzieni tiek uzskatīti par vienu un to pašu. Tā radās kļūdainā izpratne par mūžīgo dzinēju būvētājiem.
Un tā mēs nonākam līdz jautājumam, ko vēl varētu izmantot par enerģijas avotu. Un tagad atmini manu mīklu - kas ir visenerģētiskākā substance, kas zināma cilvēkam? (Pareizā atbilde sākas ar 'Fizikālais' un beidzas ar 'vakuums').. Tas, ko visi šie neskaitāmie cilvēki pēta, patiesībā nav sarežģītāks par vēja ģeneratoru vai saules baterijām, tikai ar to atšķirību, ka par enerģijas pirmavotu kalpo tas pats visiem labi zināmais kvantu vakuums. It's THAT simple.