[Ehh, pilnīgi prieks lasīt šādas diskusijas. :)]

Tātad, bliežam.

Redz, piemēram, Ferrari ir specene. V-8 motors, 0-100km/h 3.4s, maksimālais ātrums 325km/h, elektroniski ierobežots.
Ko mēs zinām par šī lidaparāta parametriem? Faktiski - neko. Izņemot varbūt vienīgi pieņēmumu, ka šķīvis spējīgs lidot starpplanētu (starpzvaigžņu?) telpā, neizmanto raķešdzinējus/reaktīvos dzinējus un līdz ar to arī Ņūtona fiziku ne.
Secinājums, kuru es izdarītu - pa šiem 60 or smtng gadiem gaisa spēki jau sen kā iemācījušies nereaģēt uz šādiem gadījumiem. Atceries kaut vai, cik lēna bijusi Šauļos izvietoto iznīcinātāju reakcija tajos gadījumos, kad kāda lidmašīna no Krievijas gaisa telpas šķērsojusi mūsējo. Birokrātiskas procedūras pa starpu ir gana.
Pieņemot, ka tas nav arī drone vai kā citādi autopilota vadīts kuģis, tā stūrmaņi pa šiem gadiem būs uzkrājuši zvērīgu pieredzi un gluži vienkārši zina, ko dara. Kad kāds tāds 'brīnums' nosēdīsies zirgu ganībās pretim manai mājai un es varēšu pieiet un apjautāties, kas īsti 'lācītim vēderā', tad tā būs pavisam cita runa. Bet es lieku galvu ķīlā, ka, lai kas arī un pēc kādiem principiem nedarbinātu tos lidaparātus, par to tvarstīšanu ar parastām ļočenēm vai kaut kādiem raķešveidīgiem štruntiem ir jāaizmirst. Tikpat labi vari mēģināt ar airi noairēt no debesīm Boeing'u.