cibiņi rauj volīti's Friends
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Below are the most recent 17 friends' journal entries.
| Wednesday, September 30th, 2026 |
black_data
|
10:03a |
Es varbūt nesākšu kolekcionēt kompaktdiskus, bet šķiet, arī es esmu sasniedzis stadiju, kad man vajag biežāk iet pieskarties zālei. Par laimi analogā ikdiena man nav jābūvē no nulles. In fact, es te uzinstalēju vienu no daudzajām aplikācijām, kas solās būt alternatīva algoritmu saturam, un secināju, ka es nespēju dokumentēt savu dzīvi tādā līmenī, lai man būtu septiņas bildes nedēļā, ko tajā aplikācijā ievietot. Tas gan nenozīmē, ka es esmu pasargāts no algoritmiem un klankera, un es nevaru apgalvot, ka soctīkli nav nozīmīgs instruments, lai uzzinātu jaunas lietas. Bez soctīkliem var arī palaist garā faktu, ka draugi spēlē diseni vai rīko dzimšanas dienas svinības. Es gan ceru, ka drīzumā būs Bluesky līmeņa tipping point. Jo, piemēram, kas darās Tviterī, man nav ne jausmas jau stipri sen. |
black_data
|
9:30a |
Pirms kāda laika ASV bija kaudze gadījumu, kad cilvēki, kuriem ir nozagts telefons, ir pazaudējuši pieeju savam Apple ID. Arī naudu, bet naudas izkrāpšanas shēmas ir daudz un dažādas, un tur ir mazliet citi noteikumi. Gadījumi ar telefoniem balstījās uz sociālās inženierijas metodēm, un telefona passcode iegūšanu, tāpēc Android lietotiājus pasargāja citi ekonomiskie faktori.
Pret paviršību sociālās situācijās šie tehniskie risinājumi nelīdzēs, bet jāsaka, ka es pavisam citādāk tagad skatos uz pirksta nospieduma lasītāju un sejas atpazīšanu. Ir, protams, cilvēki, kas nesihronizē savus datus ar korporāciju serveriem, un pret savu ierīci attiecas kā pret priekšmetu, kas jebkurā brīdī var izgaist, and good for them, bet izrādās būt mazliet paranoiķim ir sliktāk kā pilnībā paļauties uz korporāciju dizainēto lietojamību. (Lielisks vārdu salikums man te sanāca.) Ar "mazliet paranoiķiem" es domāju tos, kas baidās šērot savus biometriskos datus, bet brīvi dalās ar saviem foto ar serveriem, un glabā paroles telefonā. |
| Tuesday, September 29th, 2026 |
elina
|
6:28p |
Tik daudz darba, ka man jau ir sajucis septembris ar oktobri un oktobris ar novembri. Nemaz negribu domāt, kā būs ar decembri. Un vēl tie mani principi. Biedējoši svarīgi. Reizēm gribētos kādu nolikt malā, lai vieglāk iet. Bet bail - ja nu tieši tas smagums ir tas, kas mani tur taisnu. |
| Thursday, September 24th, 2026 |
black_data
|
9:19p |
Un vēl, es ik pa laikam iečekoju, kādā statusā ir Blade Runner 2099. Gūgle saka, ka pirmā sērija būs novembrī. |
black_data
|
9:09p |
Neskatoties uz to, ka es esmu iztīrījis savu aktuālo vačlisti, kaut kas mani ir pamudinānis atkal tur pievienot Stoker. Es esmu diezgan pārliecināts, ka es šo filmu esmu jau redzējis, bet ne pietiekoši pārliecināts, lai spētu atcerēties kad un kādos apstākļos. Labākais skaidrojums šai mistērijai ir tāds, ka filma ir vieni vienīgi vaibi bez īpaša satura. Nenoliedzami lieliska montāža, bet būtu labi viņu nenoskatīties vēl arī trešo reizi. |
black_data
|
9:03p |
Mēs esam izgājuši pilnu apli, un cilvēki uzstāda aplikācijas, kas no lokāliem failiem ģenerē televīzijas kanālus ar filmu un seriālu atskaņošanas grafikiem. Strīmings, šmīlings - es gribu skatīties to, ko pa kasti šobrī rāda. |
| Wednesday, September 23rd, 2026 |
narkomanc
|
7:10p |
Manu miegu pamodināja pirmajs sniegs. ļodzīgās durvis sasvērās vēl vajrāk tuvāk zemej un nācās vispirms tās notīrīt, salabot, samīļot un sabučot. Mamma iemācīja sabučot majzi pēc nokrišanas/pacelšanas. Tēts pēc salabota darba ar buč salauzto. mammu viņš pēc mēnešiem dzeršanas nesalaboja un pats nesalabojās. es nedzer, bet kauties varu, ja kāds atnāk tuvāk par manu hektāru robežu. Redzu arī pēdas, ka gāju naktī uz podiņu, bet neatceros. šis triks - stajgāt naktī kaut kur parādījies nesen. vienu rītu pamodos ar asiņajnu lapsu apķēris. likās vēl bij dzīv, bet laijst vaļ nedrīkst. kāds bij pāris vistas nokodis nesen. es piesēj to reksim netālu, bet laj nesanāk kautiņš. galu galā viņa pārgrauza to virv - daudz vajrāk ciena brīvību nekā reksis. Es saprotu Reksi, bet kopš lapsas vajrs neļaujas apskāvieniem. Kā vispār sniegs mani vaŗēja pamodināt? varbut kaut kas cits. jāiet kauties. |
narkomanc
|
1:56p |
oo, jāā deguns paskatās radio viļņus un ieslēdz sērfošanas dežūru. trīspadsmit joki aizslēdz vārtus no naktsmītnes izlidos rīt miegaini baloži. kardio ar džimbadiju ievelkas līdz jaunajam gadam un nav ko teikt. rīt krusa, snūzzz |
black_data
|
11:56a |
Kino: 28 Years Later: The Bone Temple Mazliet negaidīt, bet man diezgan patika The Bone Temple. Tas varbūt nav šedevrs, kuram dot festivāla balvas, bet ļoti kvalitatīvs vizuālais izpildījums, ironija un saundreks. Jāatzīst, ka es ne pārāk labi saprotu, kuru filmu es esmu palaidis garām kino, un kāpēc viņas ir divas, bet šī ar Džimijiem bija lieliska. |
black_data
|
11:12a |
Viktorīna zinātājiem un attapīgajiem. “Uzreiz jāsaka—neaizej galējībās, bada nāve tev nedraud, un situācija ir pilnībā glābjama! Pat ja ledusskapī nav tieši vistas kāju, mēs noteikti varam atrast kaut ko citu, ko pagatavot, vai izdomāt ātru plānu, kā tikt pie ēdiena.Lai mēs ātri atrisinātu šo "ārkārtas situāciju", palīdzi man saprast, kas tev ir pieejams.”
“Tuvākā un ātrākā vieta, kur Rīgas centrā remdēt izsalkumu ar gardu vistu, ir KFC Origo Stacijas laukumā vai Rīgas Centrāltirgus Gastronomijas paviljons.”
“Odekolonu dzert vai lietot uzturā nedrīkst nekādā gadījumā, jo tas satur lielu daudzumu tehniskā spirta un toksisku vielu, kas smagi apdraud veselību un dzīvību.” https://www.youtube.com/watch?v=wOk3Zptny5s( hint... ) |
narkomanc
|
10:55a |
man kultūrkapitāla fonds uzrakstīja, ka man nav: - izglītības - ticamības - un oriģinālas idejas lai taisītu mākslu. es ākstos - viņuprāt. un šis nav 'diss' es tikai domāju skaļi, kuram drīkst taisīt mākslu. es alkstu - manuprāt. ha, tu drīksti, bet finansējums nav jums. uzvelc mūsu krekliņu esi mūsu komandā iešēro savas asinis ar mums. es dzirdu šef, kā-kā-ef. |
narkomanc
|
10:17a |
sausi mēs rakstām ne jau lai sistu (lai gan arī) , bet pateiktu netieši, kā mēs jūtamies introverti vergi savām emocijām ar ķēdēm uz mēles mēs ejam pa dēli lai ielektu un varbūt izpeldētu sausi. |
| Tuesday, September 22nd, 2026 |
black_data
|
7:05p |
Šovasar Mančesterā vai Liverpūlē bija epizode, kur viens onkulis paklupa aiz bruģakmens, un nogāzās. Mēģinot būt paraugpilsonis, es piesteidzot klāt, lai palīdzētu viņam piecelties. Manu roku sagrāba divas spēcīgas rokas, un uzvilka sevi augšā. Cik interesanti, es nodomāju - rokas viņam ir tik stipras, bet kājas viņa vecumā vairs neklausa.
Kāpēc es šo epizodi atcerējos šodien? Es biju pie fizioterapeita, lai pasūdzētos par visām savām hroniskajām traumām. Saņēmu nosūtījumu uz kāju masāžu, un kaudzi instrukciju par to, kā trenēt lielus un mazus kāju un pēdu muskuļus. Ar visu aktīvo dzīvesveidu, izrādās dažas lietas ir jātrenē specifiski. Es varbūt neceru bizot kā pusaudzis līdz sirmam vecumam, bet tomēr mēģināšu nebūt tas onkulis, kas klūp uz līdzenas vietas. Es nevairos no palīdzīgas rokas, bet tā ne vienmēr var būt pieejama, un arī gūžas operācijas nav kaut kas, uz ko es gribētu tiekties jebkādā perspektīvā. |
black_data
|
3:15p |
|
| Monday, September 21st, 2026 |
black_data
|
4:07p |
Uzpeldēja ziņa, ka ASV, balstoties uz nepatiesiem mākslīgā intelekta ģenerētiem izlūkošanas datiem, kaut kad maijā gandrīz nogremdēja Ķīnas kuģi. Kruta, ka viņiem ir tāds ģeniāls aizsardzības ministrs, kas bīda "AI first" politiku. Visa tā retorika par to, ka lietas notiks pašas, mums atliek tikai pielāgoties mainīgajai pasaulei, ir tāda huiņa. Skaidrs, ka mēs nevaram mainīt dabas likumus, un mēs pielāgosimies, ja mums uzkritīs virsū meteorīts, kas noslaucīs no zemes lielāko daļu cilvēku, bet ja mēs paši uz savu rīcību skatāmies kā uz dabas stihiju, tad ir dirsā. |
| Sunday, September 20th, 2026 |
black_data
|
9:37a |
Kino bija tāds posms, kad mīlestība bija gatava pārvarēt ētiskus, sabiedrības normu un veselā saprāta šķēršļus. Dažas filmas no deviņdesmitajiem labi varētu derēt dzeršanas spēlei, kad ir jāierauj šots katru reizi, kad tev gribās iekliegties - consent! Ar to es gribēju teikt, ka es atceros naratīvu par to, ka iniciatīva ir vīrieša atbildība, un pašpārliecinātība vienmēr uzvar.
Tomēr kas kaiš vīriešiem, kuriem šķiet, ka viņu aktīva vai pat psihotiska rīcība iekaros sieviešu sirdis? Kā var no divām sarunām par augošām degvielas cenām uzburt liktenīgu vīziju par happily ever after, un veikt darbības šīs vīzijas iespaidā? Es saprotu, ka divpadsmitgadīgs pusaudzis var būt apmaldījies savās sajūtās un empātijas trūkumā, un tā viņam varētu būt pirmā mācība viņa turpmākajā romantiskajā dzīvē, bet tik pat labi tie var būt arī vīrieši ar bērniem un sievām. Un būtu ērti viņus salikt visādās sociālās un vērtību kastītēs, bet relatīvi nesena pagātne mums demonstrēja, ka inteliģetais liberālais burbulis nav pasargāts no šīs parādības, un vīrieši stipri pēc pusmūža veic visādus pusaudzīgus gājienus. Es pie tam neesmu pret pusaudzīgiem gājieniem mūža garumā, bet ir starpība, vai no tā ciešs latenas stabs, tevis paša veselība, vai kāds cits cilvēks. Man šķiet, ka spēja izvērtēt savas rīcības sekas un uzņemties atbildību ir fundamentāla pieauguša civlēka īpašība.
Ironiskā kārtā šo visu sanāk rakstīt tad, kad fonā rēgojas ziņas no Filadelfijas - tas gadījums, kad dzīve delivero ļaundarus no multenēm un b-filmām. Es domāju tīri vizuāli. |
| Thursday, September 17th, 2026 |
black_data
|
3:09p |
Dažas piezīmes par short distance lāzera projektoriem, ja nu kādam noder.
Es pieņemu, ka par cenu man te nekas daudz nav jākomentē. Tāpēc pirmā problēma un iemesls, kāpēc man projektors visu vasaru nostāvēja kastē, ir laika trūkums un nevēlēšanās dīlot ar ekrāna sagādāšanu. Tiem short distance projektoriem vajag ļoti gludu virsmu, uz kuras projecēt to bildi. Lieki teikt, ka specializētu ekrānu nav nemaz tik daudz, un tie kas ir, arī šo to maksā. Teorētiski bija doma par kaut kādu būvmateriāla gabalu, bet atrast kādu plāksni vienā gabalā, un iedabūt viņu dzīvoklī, ir izaicinājums pats par sevi. Beigās tas tika risināts tomēr ar specializētu ekrānu, kura salikšana arī prasa vairākas stundas pat neņemot vērā urbšanas darbus, kas vienmēr nāk komplektā ar pārsteigumiem. No šīs vietas kļūst vieglāk, bet te arī ekrāna un projektora savstarpējais novietojums ir ļoti svarīgs. Te katrs milimetrs diezgan iespaidīgi ietekmē bildes izmērus un ģeometriju. Bet kā jau teicu, tā nav lielākā problēma, bet ekrāns man nākotnē visdrīzāk būs jāpārvieto, kad tiks nomainīta mēbele zem projektora. Visbeidzot, projektors nav ļoti skaļš, bet es kaut kā biju iedomājies, ka viņš tomēr nebūs skaļāks par televizoru.
Retrospektīvā es iespējams labāk būtu pircis kādu labāku long distance projektoru, un tas būtu izrādījies arī lētāk, bet jāsaka, ka bilde tam lāzerim ir diezgan iespaidīga. Visdrīzāk televizors pat nebūs vajadzīgs īpaši saulainām dienām. Rīta ziņas var klausīties arī skatoties uz blāvāku bildi, ja nu saule akurāt ir maksimālā spožumā. |
|