Pokera stasti: Es un veiksmigais arabs Man bija bijis grūts periods tīri finansiāli. Naudas it kā nebija,
tadel pokeri spēlēt jau arī it kā nevajadzēja, bet vilinājums bija
pārāk liels - it īpaši ņemot vērā, ka biju izlēmis kādu ilgāku laiku
nelietot alkoholu. Nemaz. Un tieši parmērīgā dzeršana bieži vien apēda
to pelņu, ko pie pokera galdiem uzvarēju skaidrā prātā būdams.
Aizgāju
uz savu pokera klubu, Sviten. Kā jau minēju, man ar finansēm bija
pavisam švaki, tadel nebija daudz naudiņas līdzi - ja pareizi atceros,
ierados ar kādām 2000 zviedru kronām kabatā (toreiz latos aptuveni
160). Bija piektdienas vakars un visas vietas pie galdiem bija
aizņemtas. Es pierakstījos rindā un gaidīju, papļāpāju ar īpašniekiem,
aprunājos ar kādu paziņu un uzspēleju bakgamonu. Tādā ziņā jau Sviten
bija dikti jauka vieta, jo vienalga kurā laikā tu tur ieradies, tu
vienmēr satiki kādu draugu vai paziņu, un arī ja tu pats netaisījies
spēlēt pokeri, vienmēr varēja patīkami pasēdēt, ar kādu parunāties,
uzspēlēt kadu galda spēli un nosist laiku.
Tā nu es sēdēju un
gaidīju savu kārtu. Ik pa brīdim atnāca kāds, kas pasūdzējās par vienu
konkrētu arābu izcelsmes cilvēku, kuram bija baigi paveicies. Te vienam
bija trīs kalpi pret zemāku pāri, te kāds cits zaudēja ar trepīti pret
diviem pāriem un tā tālāk. Es nenoliegšu, ka es ļoti cerēju, ka es
nonākšu pie tā paša galda, kā šis veiksmpilnais arābs.
( turpinajums )