bezgalīgais stāsts

iekodeets:
Trīs saulē iedeguši, puskaili un, kaa varēja saprast, arī nepārāk labi ēdushi stāvi, skaumpuši zem prāviem linu maisiem sarunā iegrumuši, pat nemana manu tuvošanos. Man uzmanība tiek pievērsta tikai tad, kad es nostājos blakus. trīs apmulsušu acu pāri manī verās, liekas ka viņi nespēj noticeet tam ko redz, drīz mulsumu nomaina satraukums un prieks.
- mums likās ka tevi vairs neredzēsim, pēc...
- ai, Red, gribeejās gan, ne? - pārtraucu savu seno cīnju biedru pusvārdā un ātri nozheeloju - man nāvīgi gribas zināt kas Tieši bija noticis...