jaaspiezh??
ja sevi jaapiespiezh - tad taadaa gadiijumaa neesi ne viens, ne otrs...
-
bet, ja ir veelme un pats juuti vajadziibu atteikties, tad (izvilkts no neta - slinkums gari skaidrot):

Veģetārisms:
http://www.vegetarisms.lv/01.html

+
Vegāns
"Vegāns uzturs nozīmē atteikšanos no visa, kam ir kāds sakars ar dzīvniekiem. Cilvēki, kuri ietur vegānu diētu, iet vēl soli tālāk nekā veģetārieši: dzīvnieku aizsardzības apsvērumu dēļ vegāni nelieto pārtikā jebkādus dzīvnieku valsts produktus – ne gaļu, ne zivis, ne piena produktus, kā arī atsakās no olām un medus." (c)Delfi

(Reply to this) (Thread)

es ne mirkli sevi neesmu piespiedusi vai ilgojusies pēc gaļas vai jūras produktiem, bet zinu, ka ir cilvēki, kuri neēd, piemēram, gaļu, bet grib
(vienīgā problēma ir iegādāties apavus, kas nav pilnībā vai daļēji ādas)
par sevi zinu, ka nevarētu būt vegāns tāpēc vien, ka man ļoti garšo piena putas :)

(Reply to this) (Parent)

ja kaut kas ir jāpiespiež, tad tu neesi tas, kas tu vēlies būt. viss nāk dabiski.

(Reply to this) (Thread)

nu, jā, piespiešana laikam ir pārāk spēcīgs vārds
kā rakstīju le_mingai, man sevi pirms desmit gadiem, kļūstot par pescoveģetārieti un gandrīz pirms trim gadiem, atsakoties arī no jūras produktiem, nenācās piespiest, taču jāatzīst, ka dažkārt ir grūti, kad saproti, ka gandrīz neviens jogurts netiek ražots bez želatīna, vai pusdienu piedāvājumā starp gaļu un zivi tu nevari izvēlēties neko :)
turklāt vienas dienas laikā pēkšņi parstāt kaut ko ēst noteikti nav viegli nevienam - vienalga, pārliecības, principu vai veselības problēmu dēļ
piemēram, es, kad uzzināju par paaugstinātu glikozes līmeni asinīs, apzinājos, ka nedrīkstu ēst saldumus, taču to bija grūti izdarīt, lai arī zināju/jutu, ka tā ir pareizi

(Reply to this) (Parent)

es vairākus mēnešus sabiju vegāne, bet tad man bija katrreiz jāraud, skatoties uz siera gabaliņu. beigās es nospriedu, ka nafig sevi mocīt un atgriezos pie veģetārisma parastā.

drīzāk grūtāk ir bijis atteikties no ierasti vienkāršā ēdiena gatavošanas veida - tā kā man ik pa laikam uznāk arī vēlme pēc bezglutēna veģetārisma, tad nākas piepūlēt fantāziju, lai izdomātu, kā uzcept to draņķa kūku bez kviešu miltiem un olām tā, lai viņa turas kopā un nav cieta kā kieģelis.

ui tieshi taa.. nekas ne spieda ne kaa- ne mode, draugi... pashas filozofija, uzskati, redzeetais. kompenseeties- par to nemaz nedomaaju...
viss aizsaakaas, kad mees panjeemaam audzinaat vienu jauku cuucinju dzhordzhu, ar kuru augu dienu speeleejaam futbolu, sargaajaam , miileejaam. un te ko es nekad nepiedoshu- vecaakiem bija citi noluuki... kad atgriezos no vinju piespiestaas ekskursijas, atveraas acis. tas notiek it visur.
tagad pat nemaz nedomaaju- niegaajies automaataa ko driikst, ko nedriiks- gan uz eedienu, gan sadziives preceem. tagad ir taa njemu kas gaarsho, un tas vienkaarshi likumsakariigi ir vegjetaars.
vieniigais kas man tieshaam garsho ir latte, un lattei ir piena putinjas.
un ja sagribas ko saldaaku par burkaanu, tad gan ir ruupiigi jaaskataas. maitas visur ieraudziijushas izdeviibu, kaa leetaak izdodot, vairaak nopelniit- izmantojot kapeniskas metodes.