Man jau bija brīdis, kad sāku no viņa tekstiem baidīties, ka viņš jau ir sācis domāt savādāk. Bet tad viss atkal normalizējās.
Šobrīd es negribu neko teikt, jo, ja nu nekā nav. Tad es būšu sabojājusi draudzību, jo viņš varēs sākt domāt, ka es jūtu, ko citu. Vai arī, vēl sliktāk, es ieminēšos par šo iespēju un viņš par to sāks domāt.
iznāca nedaudz sapiņķerēti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet, es Tevi sapratu:-).gan jau viss notiks tieši tā kā tam jānotiek...
No pieredzes(rūgtas)varu teikt,tikai nesasteidz...draudzība ir ļoooti svarīga, taču ļoti vāra lieta.To var nogalināt pat ar vienu teikumu...
Lai Tev veicas,viss noteikti būs labi...:-)(jo nevar būt savādāk)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu bieži iznāk tā samežģities, ka beigās pati nesaprotu, ko sākumā domāju :)
Es to patiešām negribu nogalināt. Gribu saglabāt. Jo apstākļi man neļaus rīkoties citādi.
Dzīve jau rādīs, kā viss iegriezīsies.

(Reply to this) (Parent)