aptauja -

From: po Date: 23. Decembris 2012 - 20:57 Re: alkas pēc līdzdalības eksistencē var ieņemt visdažādākās formas (Link)

Kamon, māksla principā ir atkritums, un dažādās platformas - teātri, galerijas, operas, arī ciba ir tikai miskastes. Un kulturāls cilvēks novērtē atkritumus, kas skarbajai izdzīvošanai ir lieki, un lien iekšā, kaut arī praķīti var sasmērēt, kamēr plebejs parastais bīstas miskastes un izliekas pārāks par cilvēcību, nemaz neņemot pāri pār mēru, nelietojot tik smalkus instrumentus, kas sataisa skaidu lērumus, un par "mākslu" jeb dvēseles alkām un lidojumiem pieņem visrāpojošākos no putniem, sasietus, pieradinātus, gar-lai-cī-gus. Un tad nu cilvēks parastais garlaicību nepazīst, kamēr tiem, kas nolādēti lūkoties smalkāk, būs gatavi i pa miskastēm rakties, i drēbes nosmērēt, i reāli ar slimību riskēt, lai šo viduvējo garlaicību, kas ģenētiskajam materiālam un tā izplatībai dod kāroto komfortu, pārvarētu tajā izaicinošajā pašrefleksijas individuālismā, kas piedāvā aizvien jaunus dziļumus, augstumus, platumus un tālumus, par lielāko no biediem noliekot mūžam plakano un pieejamo Māti Zemi. Drošība ir garlaicīga tikai drošajiem. Tie, kam mātes pups vienmēr tik labs, cik vienmēr, pie tā arī paliek un ne lidošanu, ne niršanu, ne skriešanu, ne tveršanu neaptver. Kurš tad beigās ir garlaicīgs, un kas tad beigās ir garlaicība? Varbūt visa tā miskaste vienai lielai dvēseles pusei ir vienīgā īstā dzīvība.

(Reply to this) (Parent)