aptauja - Ja ir kāds brīvs brītiņš, lūdzu, aizpildiet meitēnam ZPD anketu! Paldies!

From: sivns_sniegaa Date: 22. Janvāris 2010 - 23:54 (Link)

nezinu, vai kaut kas silst vai nē, par to man ir tikpat uzticamas, no citiem saņemtas informācijas kā par kaut kādiem hakeriem, kaut kādiem serveriem un kaut kādām sarakstēm. Bet tas, ka cilvēki ar savu darbību ir sačakarējuši ekoloģiskās sistēmas un dabas funkcionēšanu ir, manuprāt, acīmredzams un nepārprotams. un nav svarīgi, vai kļūst siltāks vai aukstāks, ne pie kā laba tas nenovedīs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: po Date: 23. Janvāris 2010 - 01:12 (Link)

Nu, dabu mēs esam sapostījuši, bet "globālā sasilšana" ir pilnīgs fufelis, kārtējā propaganda, pasaules apvienošanai tipa "Welcome, Antichrist"! Cilvēki taga baigi izglābs planētu, visa šitā Avatar figņa utt. Dabas pielūgsmes, panteisma un cilvēka dievišķuma propaganda. Un mūsdienās, kad cilvēku eksistenciālie pamati ir pa lielam iznīcināti, šito iebarot ir čīzī pīzī.

(Reply to this) (Parent)

From: divi_g Date: 23. Janvāris 2010 - 02:56 (Link)

Sāpe ir tā, ka ekoloģisko sistēmu sačakarēšana diemžēl ir neatņemama materiālā progresa (un nevajag to saistīt tikai ar patērētāju kultūru; vismaz cilvēkiem, kuri izmanto datorus, nevajag ;)) sastāvdaļa. Kaut gan energoefektivitātes pasākumi spēj daudz ko, pagaidām kopumā izvēle ir vienkārša: vai nu būt pirms-kolonizācijas indānim vai konkistadoram/kovbojam... Pirmais ir visnotaļ cēli no skata, taču imho kādi 90% no mums indiāņu dzīves apstākļos, tb, bez civilizācijas labumiem, būtu miruši pirmo dažu gadu laikā...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: sivns_sniegaa Date: 23. Janvāris 2010 - 04:31 (Link)

nē, sāpe ir tā, ka tas, kā tiek īstenots materiālais progress ir balstīts uz tādiem pašiem principiem, kā sākoties industriālajai revolūcijai, kad vēl tika pieņemts, ka dabas resursi ir neizsmeļami un melni kūpoši skursteņi simbolizēja skaisto nākotni. Arī pašreizējais materiālu pārstrādāšanas princips būtībā nekam neder, jo tā procesā izejviela zaudē savu vērtību un tāpat nonāk izgāztuvē vai arī liek izvēlēties indiāņa dzīvesveidu. Turpināt gandēt sistēmas, kas mūs uztur, varbūt vienīgi lēnāk, lielākā kontekstā paskatoties, nav nekāds ilgtspējīgais progress. Un nav tā, ka tas ir vienīgais iespējamais risinājums. Viss atkarīgs no gudra produktu dizaina, kas savukārt atkarīgs no domāšanas spējām un domāšana nesākas bez attieksmes. Tā ir tāda "cradle to cradle" fīča. Vari pameklēt info, ja interesē. Par to, ka daba funkcionē, jo atkritumi vienam ir barība citam. nebeidzami un nezaudējot uzturvērtību. materiālais progress varētu darboties tāpat, ja vien cilvēki vairāk domātu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: divi_g Date: 23. Janvāris 2010 - 04:35 (Link)

Eee, nu, nu, no " neatjaunojamajiem" resursiem neatkarīgs, piemēram, dators un automašīna ir interesanta doma. Drīkst palūgt konkrēti piemēru abiem, lūdzu? :]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: sivns_sniegaa Date: 23. Janvāris 2010 - 12:59 (Link)

eh. jā. Runa nav par neatjaunojamo resursu neizmantošanu, bet veidu, kā tie tiek izmantoti. iespējams tas ir tādā veidā, ja organisko izejvielu "plūsmu" atdala no neorganiskajām. Lai katra izejviela var tikt izmantota atkārtoti, nezaudējot savu kvalitāti. respektīvi, produktu ir iespējams sadalīt tā, lai organiskās izejvielas, kā tas ir dabā vislaik cirkulē savā ciklā un industrijai nepieciešamās izejvielas savā. tagad mēģinot pārstrādāt mašīnu, visu samīca vienā putrā, kaut gan, piemēram, sastāvā esošais metāls nezaudētu savu kvalitāti, ja netiktu sajaukts kopā ar līmēm, krāsām, plastmasām un visu citu. un varētu tikt izmantots tādā pašā veidā vēl un vēl. tāpat ar citā lietām. konkrētas ražošanas tehnoloģijas nepastāstīšu.
Es to neizdomāju. William McDonough & Michael Braungart "Cradle to cradle". Arhitekts un ķīmiķis, kuri pēc tādiem principiem jau ir izstrādājuši visādas darbojošamies lietas. Kas pie tam veicina biznesu un materiālo progresu, nevis ir kā vainas apziņas nodeva "mātei dabai".

(Reply to this) (Parent)