Nu re, zināmā mērā tu uz brīdi kļūsti par pašu Ļeņinu. Un, manuprāt, šos brīžus var paildzināt līdz tādai pakāpei, ka notiks tāda kā smaga identitātes metamorfoze, sauksim to par ego tripu, kā ietvaros cilvēks tik tiešām kļūst par savu ikdienišķo svešo domu un citātu autoru. Es gan šaubos, cik tas ir veselīgi, bet par to šobrīd nav jautājums.