aptauja -

From: maris Date: 15. Aprīlis 2007 - 20:56 (Link)

Mhm.. Nesaprati un nesapratīsi

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: decembris Date: 15. Aprīlis 2007 - 20:58 (Link)

sapratīšu, ja tu labāk paskaidrosi, varbūt taču tev ir taisnība, draudziņ.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: maris Date: 15. Aprīlis 2007 - 21:02 (Link)

Tu uztver nāvi kā atbrīvošanos no mokām vai arī atvieglojumu no mocībām. Varu derēt, ka tu neesi redzējis mirstošu cilvēku. Mans vectēvs piemēram nomira laimīgs, lai gan nebija ne slims, ne garīgi nelīdzsvarots. Viņš nomira smaidot un sakot, ka viņš savu dzīvi nav veltīgi nodzīvojis un ar mierīgu sirdi var doties prom. Kaut kā tā.
Kā ir īstenībā, to mēs uzzināsim tikai tad, kad mirsim paši.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: decembris Date: 15. Aprīlis 2007 - 21:04 (Link)

nu, jā, tāpēc jau es teicu, ka ne visos gadījumos tas tā ir. ir cilvēki, kuri savas dzīves laikā ir ieguvuši zināmu viedumu, un patiešām spēj mirt laimīgi, bet tādu ir visnotaļ mazs procents.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: maris Date: 15. Aprīlis 2007 - 21:07 (Link)

Kāpēc mazs? Cilvēka uzdevums pašā pamatā ir vairoties. Gribi teikt, ka pēcnācējus rada tikai daži procenti cilvēku?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: decembris Date: 15. Aprīlis 2007 - 21:12 (Link)

es saku, ka mazs procents mirst smaidot un sakot, ka nav dzīve nav veltīgi nodzīvota.

(Reply to this) (Parent)