aptauja -

From: neoplasm Date: 21. Septembris 2006 - 22:26 (Link)

ne vienmēr tas ir histēriski, dažreiz tas gadās pavisam dabiski. sevišķi, ja nav kopīgu draugu un kompānijas. vienkārši vairs nekad nesatiec to cilvēku. kas tur liels.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: coda Date: 22. Septembris 2006 - 12:26 (Link)

tā laikam arī var būt.. bet tad jau no tām attiecībām nekas nav bijis.. respektīvi - bezmaz one night stand..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: neoplasm Date: 22. Septembris 2006 - 13:57 (Link)

vai arī pārāk liels aizvainojums..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: coda Date: 22. Septembris 2006 - 14:29 (Link)

ahā, tad ap šo grozās visa lieta!
tā arī var būt! ..bet visupirmāk derīgi būtu tikt galā ar šo būtni, izskaidroties un izrunāties līdz galam, tā lai pēc tam šis neatrisinātais aizvainojums nesāk rūgt un nenodara vēl lielāku ļaunumu..
bet jā, ja ir milzu aizvainojums un absolūta nevēlēšanās redzēt šo cilvēku, attiecīgi secinu, ka pazīšanās nav vēl tik liela, lai jebkādos apstākļos varēu noskaitīt telefona numuru no galvas, tad jā,
tad var arī it kā par spīti izdzēst un ja nu šamais vēl ko uzmācas, tā simboliski uztvert kā svešinieku, "jo man nav zināms tavs telefona numurs"..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: neoplasm Date: 22. Septembris 2006 - 21:45 (Link)

dažreiz izskaidrošanās var cilvēku psiholōģiski nobeigt - piemēram, tev liek argumentēt, kāpēc negribi būt ar to cilvēku un tad tev jāpasaka viņam, ka nevari izturēt viņa klātbūtni, jo riebjas viss, ko un kā viņš dara. pēc tam vairs ne vienam, ne otram diez ko negribās jelkad sazināties dajebkādā veidā. šito arī var norakstīt uz aizvainojumu laikam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: coda Date: 23. Septembris 2006 - 10:18 (Link)

principā es laikam zinu to riebšanās sajūtu, bet pieņemu, ka kādu laiku iepriekš ir bijis ok, un riebšanās nav bijusi no sākta gala... tātad tam pretīgumam ir kāds iemesls.. kaut kas.. kaut kas galīgi neapzināts, kaut vai tas, ka tu principā vairāk ar viņu negribi būt, tev domas pa citiem mākoņiem lidinās un tu pat neapzinies, cik ļoti tevi kaitina tas, ka jābūt ar viņu...
tā?

un ar tām skaidrošanās nepatīkamajām pusēm ir kā ir, bet tad kaut vai abām pusēm ir skaidri jāsaprot, ka attiecības ir izbeigtas un maksimāli daudz, kāpēc - tāpēc, ka VISS, nav vairs tās sajūtas. piedod.

bet par sazināšanos - ja ir kaut cik labi pazīstami cilvēki, tiešām bijuši arī draugi, pat ja it kā sakašķējas šādi, tad, man šķiet, nevajadzēu palikt tam kategoriskajam aizvainojumam.. principā - ir vēl cerība kaut vai neizlikties beigtam, ja nāk saskarsmē, .. vai arī tā man tikai liekas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: neoplasm Date: 23. Septembris 2006 - 12:23 (Link)

tā ir tāda riebšanās kā pret vīrieti tieši. kā cilvēku jau varbūt viņu vēl gribētu sev blakus, bet kā vīrietis vienkārši šermuļus uzdzen. un jā, no sākuma jau parasti kā pasakās, bet tad pēkšņi saproti, ka redzi tikai mīnusus ņirbam gar acīm. un pati vēl mēģini pretoties tai sajūtai, jo "pag', tikko vēl bija baigi forši taču".
un saproti, kad cilvēks skatās uz tevi ar suņa acīm [mīlestība+uzticība=suņa acis gatavas], tu nevari viņam pateikt "man riebjas viss, kas ar tevi saistīts", jo viņš to vienkārši nav pelnījis. pie tam, ja tomēr nemācēsi smuki argumentēt, kāpēc viss ir cauri, viņš vēl zvanīsies caurām dienām, jo "varbūt visu vēl var izrunāt". beigās jūties vainīga, sauc sevi par kuci, izdzēs nummuru un izslēdz telefōnu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: coda Date: 23. Septembris 2006 - 12:40 (Link)

aij mīļā sirds, kā es Tevi saprotu!!!!! es sevi sliktos vārdos vairs saukt necenšos, jo šādi man ir bijis vairāk kā bieži, bet pēdējoreiz nekas vēl nebija sācies, pirms tas notika..
bet tas telefons jau tikai izdzēsts sava veida vēlmē, lai viņš tev it kā nezvanītu, nesekotu vairs.. laikam jau nevar nekādi ieskaidrot to rūgto patiesību par to, kā man pat ar tevi runāt negribas, tik ļoti tu mani kaitini..
:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: neoplasm Date: 23. Septembris 2006 - 14:00 (Link)

principā tāpēc man nav neviena bijušā nummuriņa telefōnā, jo savādāk ar puikām nav sanācis šķirties:)
mēs esam kaut kādas nestabilas, vai? paskaties, kādi citi nobrieduši - "mēs ar bijušajiem esam labi draugi", "man viņš vienmēr būs svarīgs", "es taču nevaru viņu tā vienkārši izmest no dzīves" utt. es gan kaut kā izdzēšau no telefōna un izslēdzu no savas realitātes;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: coda Date: 23. Septembris 2006 - 20:51 (Link)

laikam nestabilas gan :D es arī vēlētos tā, lai gan man jau nav lielo sarakstu, ko mest vai nemest ārā, un palikts draugos ir tikai ar tiem, ar kuriem nekur tālu, tā teikt, netikām..
gan jau kādudien KĀDS..

(Reply to this) (Parent)